ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Mūsdienās diskusijas par mākslīgo intelektu (turpmāk – MI) kļūst arvien nozīmīgākas, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē (piemēram, bankās, apdrošināšanas kompānijās), kur tam ir milzīgs potenciāls pārveidot klientu iesaisti, optimizēt darbību, uzlabot prognozēšanas analīzi un riska pārvaldību.¹ Daudzi jaunuzņēmumi šobrīd piedāvā uz tehnoloģijām balstītas finanšu lietojumprogrammas jeb lietotnes un platformas.² Lielās bankas un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi ir līderi, ieguldot lielus līdzekļus MI, lai optimizētu savu darbību un iegūtu konkurences priekšrocības. Arī mazāki uzņēmumi sāk izmantot MI, jo īpaši klientu apkalpošanā, kredītreitingu izvērtēšanā un risku pārvaldībā. Finanšu iestādes arvien straujāk ievieš MI tehnoloģijas, jo pieaug MI rīku un platformu klāsts, kas ir pieejams mazākiem uzņēmumiem ar ierobežotiem resursiem.³

Nesen publicētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā norādīts, ka finanšu iestādes, tostarp bankas, apdrošināšanas sabiedrības un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, jau vairākus gadus ir izstrādājušas vai izmantojušas MI. Piemēram, Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) 95 % banku izmanto un izstrādā MI un mašīnmācīšanās (machine learning) lietotnes dažādiem mērķiem.⁴ Tā kā MI strauji attīstās, stratēģiska MI tehnoloģiju izmantošana var palīdzēt bankām saglabāt konkurētspēju un ilgtspējību. Tomēr finanšu nozarei ir jābūt piesardzīgai, lai mazinātu riskus, kas varētu vājināt uzticību MI sistēmai vai kaitēt klientiem.⁵ ES Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts), kas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, varētu būtiski veicināt inovācijas un uzticēšanos finanšu pakalpojumu nozarē, neskatoties uz regulatīvās atbilstības izaicinājumiem.⁶

Augsta riska MI sistēmas finanšu pakalpojumos

MI akts ir pasaulē pirmais visaptverošais MI tiesiskais regulējums. Tā mērķi ir: (1) mazināt ar MI saistītos riskus, vienlaikus nostiprināt Eiropas līderību MI pārvaldībā; (2) mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem (īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem); (3) nodrošināt drošu, ētisku un uzticamu MI attīstību. MI akts nosaka saskaņotus noteikumus un skaidras prasības MI sistēmu izstrādātājiem un uzturētājiem. MI sistēmas iedalās četros riska līmeņos: minimāla riska (vai riska nav vispār), ierobežota riska, augsta riska, aizliegta riska sistēmas.⁷ Daudzas kritiski svarīgas MI lietotnes finanšu nozarē tiek klasificētas kā augsta riska, jo tās var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbības lēmumus un klientu apkalpošanas rezultātus.⁸ Šīm sistēmām ir nepieciešama stingra cilvēku uzraudzība, tāpēc šīs lietotnes ir iekļautas regulas III pielikumā. Vairākas finanšu pakalpojumu jomā izmantotās MI sistēmas – tostarp krāpšanas atklāšana, kredītreitingu izvērtēšana, algoritmiskā tirdzniecība un robo-konsultanti – ietilpst MI likuma augsta riska kategorijā. Lai gan MI akts attiecas uz visām nozarēm, tā ietekme uz finanšu pakalpojumu nozari var būt lielāka, jo šī nozare plaši izmanto MI un ir stingri regulēta.