Vai tie, kas Latvijā rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem un mantu, to dara tiesiski, lietderīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm? Jautājums ir svarīgs vienmēr, bet īpaši tas saasinās, ja valsts piedzīvo ekonomisku krīzi vai sastopas ar pēkšņu izdevumu pieaugumu, kā tas ir šobrīd, kad lēnas ekonomiskās izaugsmes un demogrāfiskās krīzes apstākļos jāfinansē nebijis aizsardzības budžeta palielinājums. Valsts kontrole, kas ikdienā darbojas kā valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību revidents, šādos brīžos var kļūt par racionalizācijas padomdevēju, jo, stāvot pāri atsevišķo resoru robežām, labi redz valsts funkciju un izdevumu kopainu un līdz ar to arī var sniegt savus priekšlikumus politikas veidotājiem.
Līdz ar 2025. gadu ir noslēdzies kārtējais Valsts kontroles stratēģijas periods. Iestāde uzsver, ka aizvadīto četru gadu laikā īstenota būtiska pieejas maiņa: Valsts kontrole vairs neveic 27 ikgadējās finanšu revīzijas (14 ministrijas + 12 centrālās valsts iestādes + saimnieciskā gada pārskats), bet gan vienu visaptverošu finanšu revīziju par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību. Savukārt ietaupītos laika un cilvēku resursus tagad pārvirza lietderības un atbilstības revīzijām.
Sarunā ar “Jurista Vārdu” valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalījās viedoklī par tieslietu un iekšlietu nozares, tai skaitā tiesu varas, darba efektivizācijas un racionalizācijas iespējām.
Valsts kontroles zīmolā ir redzams vārds “kontrolspēks”. Ar ko tas jums ir nozīmīgs?
Jā, tā ir mūsu devīze kopš Valsts kontroles simtgades, ko atzīmējām 2023. gada 16. augustā, kad Valsts kontroles likumam apritēja 100. Šī vārda doma bija divējāda – lai mūsu revīziju rezultāti, protams, būtu spēcīgi, lai būtu spēcīgas pozitīvas izmaiņas sabiedrībā, un arī mums pašiem kā iestādei jābūt spēcīgai.
Mūsu lasītājus, protams, interesē jūsu viedoklis par tieslietu nozari. Katru gadu ir bijušas finanšu revīzijas par Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu ministrijas, prokuratūras u.c. iestāžu gada pārskatiem. Bija arī 2024. gada revīzija “Cilvēkresursu pieejamība un attīstība Latvijas tiesās”, kur bija secinājums, ka tuvākajos gados var iestāties cilvēkresursu krīze rajonu un apgabalu tiesās. Bija 2021. gada revīzija par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā, vēl pirms tam bija revīzija par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā. Kāds kopumā ir Valsts kontroles vērtējums par tieslietu nozari?
Faktiski pieskatām visas nozares un visas jomas valstī. Piemēram, šobrīd veicam revīziju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, skatoties nevis politisko partiju finansēšanas jautājumu, bet tieši korupcijas novēršanu un apkarošanu, ko sen neesam revidējuši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes