Ar noziedzīgu nodarījumu daudzējādību saistītie jautājumi kā vieni no sarežģītākajiem krimināltiesībās saglabā nemainīgu aktualitāti.1 Atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma un noziedzīgu nodarījumu kopības izpratnes un savstarpējās norobežošanas jautājumiem veltīta liela vērība jau iepriekš, tostarp publikācijās “Jurista Vārdā”. Raksta ietvaros2 autore pamatā pievērsīsies atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma un noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijas un soda noteikšanas aktualitātēm, aplūkojot Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk – Senāts) lēmumos paustās atziņas. Judikatūrā izdarītie secinājumi, tajā skaitā par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 285. un 285.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tvērumu un savstarpējo nošķiršanu, mudināja pievērst uzmanību aktualizēto jautājumu nevienveidīgajai izpratnei Latvijas tiesu praksē. Rakstā aplūkoti arī citu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas un soda noteikšanas jautājumi, tostarp saistībā ar KL piemērošanas spēka laikā principiem.
Ar KL 1. panta pirmajā daļā nostiprināto kriminālatbildības pamatu likumdevējs noteicis, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi KL paredzētu nodarījumu, “kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes”.3 Kriminālprocesā pierādāmā noziedzīga nodarījuma sastāva esības vai neesības prasība nostiprināta Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 124. panta otrajā daļā. Turklāt “noziedzīga nodarījuma apraksts ir būtiska notiesājoša sprieduma sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis, līdz ar to notiesājošu spriedumu, kurā šis apraksts nav sniegts, nevar atzīt par tiesisku un pamatotu”.4 Krimināltiesību zinātnē norādīts un praksē atzīts, ka noziedzīga nodarījuma sastāvu (corpus delicti) veido noteiktu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums.5 Noziedzīga nodarījuma atbilstoša kvalifikācija ietekmē arī likumīga un taisnīga soda noteikšanu. Krimināltiesībās taisnīguma princips ietver arī KL 1. panta piektajā daļā un KPL 25. pantā nostiprināto dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu (non bis in idem), atzīstot, ka personu par vienu un to pašu nodarījumu nevar saukt pie atbildības un sodīt divreiz.6
1. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumi
1.1. KL 285. pantā un 285.1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi un to nošķiršana
Vairākos Senāta lēmumos analizēta KL 285. un 285.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izpratne un savstarpējā nošķiršana, skarot normu konkurences un noziedzīgu nodarījumu kopības jautājumus.7
KL 285. pantā atbildība paredzēta par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, KL 285.1 pantā – par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Atbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai tika noteikta jau KL pamata redakcijā, savukārt 285.1 pants tika ietverts ar 2003. gada 11. decembra likumu “Grozījumi Krimināllikumā”,8 ievērojot ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem9 6. panta pirmās daļas “c” apakšpunktā noteikto pienākumu dalībvalstīm veikt “nepieciešamus likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu darbības, kas izdarītas ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu, nodrošinot iespēju kādai personai, kura nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, uzturēties šai valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības”.10
Notiesāto personu skaitam par KL 285. un 285.1 pantā paredzētajiem nodarījumiem pēdējos gados kopumā pieaugot, vienlaikus aktualizējušies arī vairāki ar noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju saistīti jautājumi. Veicot tiesu prakses pētījumu par laika periodu no 2020. gada līdz 2025. gadam,11 secināms, ka KL 285. un 285.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu interpretācijā12 un nošķiršanā nebija vienveidīgas izpratnes.13 Atbilstoši Tiesu informatīvās sistēmas statistikas datiem laika posmā no 2020. gada līdz 2025. gadam par KL 285. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu notiesātas 17 personas, par KL 285.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – 56 personas. Tā, piemēram, 2020. gadā notiesātas 2 personas (abas – saskaņā ar 285. panta otro daļu), 2021. gadā nav notiesāta neviena persona, 2022. gadā – notiesātas 3 personas, savukārt 2023. gadā – 24 personas, 2024. gadā – 12 personas, 2025. gadā – 32 personas. Pēdējos gados lielāko daļu sastāda KL 285.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšana. Piemēram, 2025. gadā no 32 personām 21 notiesāta par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.14 Atzīmējams, ka minēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums un ar to saistītie drošības riski bija pamats grozījumiem normatīvajā regulējumā, tostarp ar 2023. gada 5. oktobra grozījumiem15 pastiprinot KL 285.1 panta pirmās un otrās daļas sankcijas, kā arī pantu papildinot ar trešo daļu.16
Nošķirot KL 285. un 285.1 pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, vēršama uzmanība uz to objektīvo un subjektīvo pazīmju tvērumam. Krimināltiesību zinātnē norādīts un praksē atzīts, ka KL 285.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes