ŽURNĀLS Tiesību prakse

14. Jūlijs 2026   •   Nr.7 (1425)

Tiesu prakse lietās par iestādes atteikumu atjaunot nokavēto procesuālo termiņu

Lai nodrošinātu vienveidīgu tiesu praksi un to attīstītu, Administratīvajā rajona tiesā ir apkopota informācija par lietām, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums, ar kuru atteikts atjaunot nokavēto procesuālo termiņu noteiktas procesuālās darbības izpildīšanai. No 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 30. novembrim tiesa ir pieņēmusi 30 lēmumus, ar kuriem jautājums par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu izskatīts pēc būtības, apmierinot četras izskatītās sūdzības. Ņemot vērā procesuālā termiņa ievērošanas būtisko nozīmi tiesiskās stabilitātes nodrošināšanā un to, ka izskatāmajā lietu kategorijā tiesas lēmumi netiek publicēti, ieskats minētajos lēmumos aplūkotajos faktiskajos apstākļos un to juridiskajā vērtējumā būtu vērtīgs gan iestādei kā tiesību piemērotājai, gan privātpersonai kā lēmuma adresātam.

1. Lietas izskatīšana vienkāršotā kārtībā

Latvijas Republikas Satversmes1 92. panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības uz pieeju tiesai ierobežo procesuālajā regulējumā noteikti ierobežojumi, citstarp arī procesuālie termiņi. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi kalpo arī tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laika periodā un nodrošināt otras puses paļāvību, ka konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts.2

Administratīvā procesa likuma3 46. panta pirmajā daļā vispārīgi noteikta iespēja atjaunot privātpersonas nokavēto procesuālo termiņu, savukārt 48. panta trešajā daļā reglamentēta termiņa atjaunošanas kārtība, paredzot iestādes pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, kā arī sūdzības izskatīšanu tiesā viena mēneša laikā rakstveida procesā.

Likumdevējs tiesiskajā regulējumā apzināti nav sniedzis procesuālā termiņa nokavējumu attaisnojošo apstākļu piemērveida uzskaitījumu vai citādā veidā sniedzis zināmas vadlīnijas procesuālā jautājuma risināšanā. Vienlaikus šajā sakarā jāievēro, ka atsevišķi procesuālā termiņa nokavējumu attaisnojoši apstākļi var tikt norādīti expressis verbis attiecīgo nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos.4

Praksē novērojams, ka nereti sūdzības iesniedzēji nepievērš uzmanību tam, ka lietas izskatīšana sūdzības kārtībā ir nošķirama no lietas izskatīšanas vispārējā kārtībā, tai norisinoties īpašā – vienkāršotā – izskatīšanas kārtībā vienā instancē.5 Šis apstāklis rada zināmas konsekvences.

Pirmkārt, sūdzības lietas ierobežotais tvērums – lietas izskatīšanas priekšmets ir vienīgi iestādes procesuālā lēmuma tiesiskums. Ja persona līdztekus prasījumam par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lūdz arī administratīvā akta atcelšanu, tad tiesa attiecīgajiem pieļaujamības kritērijiem atbilstošu personas sūdzību pieņem un ierosina sūdzības lietu, kuras ietvaros ir izvērtējama iestādes atteikuma atjaunot nokavēto procesuālo termiņu pamatotība. Sūdzības apmierināšanas gadījumā tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 46. panta otrajai daļai atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību, piemēram, uzliekot pienākumu iestādei izskatīt pēc būtības sūdzības iesniedzēja iesniegumu.6 Savukārt administratīvā akta atcelšanas lūguma kontekstā personas uzmanība tiek vērsta uz lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, citstarp norādot uz administratīvā akta atcelšanas iespēju apstrīdēšanas procesā augstākā iestādē.7

Otrkārt, Administratīvā procesa likums neparedz pienākumu maksāt valsts nodevu par sūdzības iesniegšanu. Ja tā kļūdas dēļ tomēr samaksāta, personai normatīvajā regulējumā paredzētajā kārtībā ir tiesības vērsties ar iesniegumu par valsts nodevas atmaksāšanu Valsts ieņēmumu dienestā.

SAISTĪTIE RESURSI
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Māris Leja
Numura tēma
Normu konkurences un noziedzīgu nodarījumu daudzējādības problemātika
Jānis Grasis
Eseja
Starptautiskās tiesības: mazās valstis pret reālpolitiku
Lennarts Meri, Igaunijas Republikas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam, savulaik izteica ļoti interesantu domu: “Mazo valstu atomierocis ir starptautiskās tiesības”,1 un viņam var pilnībā piekrist. Gan Igaunijas, gan pārējo Baltijas valstu ...
Dina Gailīte, Sannija Matule
Intervija
Jānis Endziņš: Šobrīd publiskajā pārvaldē galvenais, lai papīri ir kārtībā
Neliela, profesionāla, efektīva valsts pārvalde – mērķis, kas ir aktuāls jebkurai valstij, bet šobrīd Latvijai jo īpaši, jo jārod budžeta nauda tik svarīgām vajadzībām kā valsts aizsardzība un sabiedrība saasināti uztver jebkuru nelietderīgu ...
Irēna Kucina
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitucionālās sūdzības 25 gadi – ilgtspējīgs instruments, kas mainīja Latviju
Jeļena Alfejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Ceļojumu apdrošināšanas strīdi: starp darījumu brīvību un palīdzības apdrošināšanas funkciju
Šajā rakstā tiek aplūkots viens no visplašāk izmantotajiem un sabiedrībā labi zināmiem apdrošināšanas pakalpojumiem – ceļojumu apdrošināšana. Lai gan ikdienas uztverē tā bieži tiek uzskatīta par pašsaprotamu un salīdzinoši vienkāršu aizsardzības ...
AUTORU KATALOGS