Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Oktobris 2011 /Nr.40 (687)

Labas pārvaldības princips Uzņēmumu reģistra darbā
Atklāta un stabila prakse, pretimnākšana klientiem
15 komentāri
Dr.iur.
Ringolds Balodis
galvenais valsts notārs

Šajā “Jurista Vārda” numurā lasītāju vērtējumam tiek nodots kopskaitā jau četrdesmitais Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmums, kuru komentē pazīstami un autoritatīvi juristi praktiķi, kas vienlaikus ir arī tiesībzinātnieki. Ņemot vērā šo apaļo un, varētu pat sacīt, jubilejas skaitli, vēlos ne vien pateikties visiem līdzšinējiem ekspertiem par viņu ieguldījumu Uzņēmumu reģistra tiesību prakses veidošanā, bet arī vienlaikus norādīt uz vienu no būtiskākajiem principiem – labas pārvaldības principu, ko īstenojam savā praksē, akcentējot galvenās tā izpausmes reģistra darbā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tāpēc daži ēd zeltu vakariņās
8. Oktobris 2011 / 02:00
0
ATBILDĒT
Kāpēc neviens nerunā par bomžiem un UR?

Tur viņus ved čupu čupām un reģistrē/pārreģistrē uz nebēdu. Cik naudas aizplūst caur visādām shēmām, piemēram, tipiskām PVN? Mūsdienās, liekas, ka katra mājsaimniece piepelnās izlaižot cauri pāris PVN \"darījumus\", tad uzrodas pāris labvēļu, kas izpalīdz pārreģistrēt firmas uz draudzīgo bezpajumtnieku personībām.

Turklāt, pārreģistrēt uzņemumus UR, viltojot dokumentus, ir viens nieks. Internetā atrodamas pāris shēmas. Brīnos kas vispār Latvijā ar mierīgu sirdi veic uzņēmējdarbību.

Katrā gadījumā visi izliekas, ka viss ir kārtībā, bet, ja kaut kas notiek ar kruto čaļu firmām - tad metodes problēmu risināšanai jau notiek ārpus tiesiskās sistēmas..

Piekrītu iepriekšējiem komentāru autoriem, ka šo bodīti būtu jāklopē ciet. Balodis neizrāda īpašu iniciatīvu problēmu risināšanā.
students
8. Oktobris 2011 / 01:33
0
ATBILDĒT
Prof. Ringolds Balodis ir viens no kompetentākajiem cilvēkiem Latvijā tiesību zinātnēs, kā arī viennozīmīgi izcili spējīgs mācībspēks. Ja visi mācībspēki spētu kaut pusi no tā, ko spēj viņš, LU JF līmenis būtu nesalīdzināmi augstāks un izglītība - konkurētspējīgāka.

UR nevar uzņemties izmeklešanas funkcijas, tā ir reģistrācijas iestāde. Par notariālo formu izmaiņām dalībnieku reģistrā u.tml. - tas jau ir likumdevēja jautājums.
Lauris Krūmiņš
7. Oktobris 2011 / 21:59
0
ATBILDĒT
UR ir neefektīva iestāde, attiecībā uz lēmumiem, jāpiekrīt Robertam, ka nerti ir vieglāk izpildīt stulbus un prettiesiskus lēmumus, nevis nīkt tiesās. Balodis visu palaidis pašplūsmā gan LU, gan UR. Bet kamēr to nesapratīs augstie kungi mums ies tā kā iet- cilvēki aizbrauks, bet muļķi valdīs:)
Roberts
7. Oktobris 2011 / 13:29
0
ATBILDĒT
To protams saprotu, veiksmi Jums darbā.
Aivars Paegle
7. Oktobris 2011 / 09:55
0
ATBILDĒT
Robertam

Uz pirmo jautājumu atbilde jau ir sniegta: \"Statistika liecina, ka nospiedošā mazākuma gadījumā sūdzības par valsts notāra lēmumiem ir pamatotas.\" Sīkāk var izlasīt pašā rakstā.

Par otro un trešo jautājumu: UR nav politiskā vara valstī, bet tā ir politiskajām partijām, kas veido valdošo koalīciju. Likumdevēja (vēlētāju vairākuma) griba ir, lai valsts nejauktos komersantu savstarpējās attiecībās. Līdz ar to nav atvēlēti līdzekļi un normatīvā bāze, lai valsts pārņemtu kapitālsabiedrības valdes funkcijas dalībnieku (akcionāru) reģistra vešānā. Aicinu Jūs savā doktora darbā izvērtēt šo aspektu un arī kvalitatīvi pamatot.

Nobeigumā: Tā kā strādāju valsts pārvaldē ne pirmo gadu, vairs neuztveru dažādu \"mētāšanos ar akmeņiem\" personīgi. Neaiziesim līdz „delfu” līmenim un beigsim šo čatu.
Roberts
6. Oktobris 2011 / 15:00
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka esmu kādam ar akmeni trāpījis.



Labi, dažas atbildes:



1) Robertam ir jāsaprot, ka tas, ka viņam neapmierina valsts notāra lēmums, tas pats par sevi nenozīmē, ka lēmums ir prettiesisks.



Atbilde: kā jau minēju, juristiem pamatā nav laika, lai rakstītu sūdzības un pierādītu savu taisnību pārsūdzot UR notāru lēmumus, lai iegūtu \\\"spēkā stājušos tiesas spriedumu\\\".



2) Ja Roberts būtu rūpīgāk iepazinies ar normatīvo regulējumu, tad zinātu, ka UR neveic kapitāldaļu pārreģistrāciju, bet gan pievieno Komerclikumā noteiktā kārtībā sastādītu dalībnieku reģistru sabiedrības reģistrācijas lietai.



Atbilde: kā Jūs varējāt noprast no mana komentāra, tad tieši to arī es uzskatu par problēmu, t.i. šo normatīvo aktu regulējumu, ka UR nenodrošina, līdzīgi kā zemesgrāmatas par nekustāmiem īpašumiem, kapitāldaļu pārreģistrāciju un šo datu publisku ticamību.



Kas attiecas uz precīzākiem formulējumiem, tad mans komentārs nav nekāds doktora darbs, tāpēc uzskatu, ka izsakos visiem juristiem pietiekami saprotami.



3) Turklāt reģistrācijas lietai tiek pievienots tikai tāds dalībnieku reģistra eksemplārs, kurā ievērotas visas likumā noteiktās prasības. Līdz ar to ne par kādu „ar krustiņiem aizpildītu dalībnieku reģistru” nevar būt ne runas.



Atbilde: Dalībnieku reģistra parakstu patiesumu neviens nepārbauda, atliek jebkurai personai parakstīt un šāds pa pastu iesūtīts dalībnieku reģistrs atbildīs normatīvo aktu prasībām.



Lai akcentētu problēmu, varu pajautāt, kas UR atturētu pievienot pa pastu atsūtītu (likumam atbilstošu) dalībnieku reģistru ar kuru piemēram Jūs, Aivars Paegle, esat reģistrēts kā 100% kapitāldaļu īpašnieks SIA \\\"Latvijas Mobilais telefons\\\"?
Aivars Paegle
6. Oktobris 2011 / 13:45
0
ATBILDĒT
Žurnāls „Jurista Vārds” ir specializēts plašsaziņas līdzeklis, kurā ar viedokļiem apmainās kvalificēti juristi, proti, savas nozares profesionāļi. Tāpēc Roberta komentāru UR respektē centīsies sniegt atbildi.

Robertam ir jāsaprot, ka tas, ka viņam neapmierina valsts notāra lēmums, tas pats par sevi nenozīmē, ka lēmums ir prettiesisks. Visi galvenā valsts notāra lēmumi, kuros izskatītas sūdzības par valsts notāra lēmumiem, ir publiski pieejami UR mājas lapas sadaļā http://www.ur.gov.lv/gvn.html. Statistika liecina, ka nospiedošā mazākuma gadījumā sūdzības par valsts notāra lēmumiem ir pamatotas.

Ja Roberts būtu rūpīgāk iepazinies ar normatīvo regulējumu, tad zinātu, ka UR neveic kapitāldaļu pārreģistrāciju, bet gan pievieno Komerclikumā noteiktā kārtībā sastādītu dalībnieku reģistru sabiedrības reģistrācijas lietai, lai šis dokuments būtu pieejams trešajām personām. Ar dalībnieku reģistra eksemplāra pievienošanu ne īpašumtiesības, ne dalībnieku statuss netiek mainīts. Turklāt reģistrācijas lietai tiek pievienots tikai tāds dalībnieku reģistra eksemplārs, kurā ievērotas visas likumā noteiktās prasības. Līdz ar to ne par kādu „ar krustiņiem aizpildītu dalībnieku reģistru” nevar būt ne runas. Tas pats attiecas uz pārmetumiem, ka valsts notārs pārāk rūpīgi prasa ievērot likuma prasības par dokumentu noformēšanu. Likums ir likums un UR kā valsts pārvaldes iestādei nav dotas tiesības pēc saviem ieskatiem vērtēt, vai tiesību norma ir jāievēro, jo tā varētu būt „attālinājusies no reālās pasaules un komersantiem”.

Jāsaprot, ka viltojuma faktu var konstatēt tikai valsts atzīts tiesu eksperts grafoloģijā. Statistika liecina, ka par tiem gadījumiem, kad personas ziņo par viltošanas faktiem, dokumentus pamatā ir apliecinājuši zvērinātie notāri, nevis valsts notāri. TM Komerclikuma darba grupa, kurā ietilpst arī sabiedrības pārstāvji un eksperti, izskata iespēju, ka noteiktos gadījumos parakstiem jābūt notariāli apliecinātiem. Proti, vai papildus administratīvie izdevumi privātpersonām atsver ieguvumu no notariāli apliecinātiem dokumentiem.

Piekrītam, ka UR nodarbināto atalgojums ir neatbilstoši zems un tas ir būtiskākais iemesls kadru mainībai UR. Tāpat būtisks iemesls lielais darba apjoms, jo konsolidācijas dēļ TM samazināja UR amatu vienību skaitu. Skaitļi liecina paši par sevi 16% darbinieku UR ir uzsākuši darbu šogad. UR ar bažām gaida nākamo konsolidāciju un, protams, viegli no malas ir spriest, ka galvenajam valsts notāram biežāk ir jāiet uz TM stāstīt par šo lietu. Pagājušogad gandrīz puse UR filiāļu tika slēgta un tikai aktīva valsts sekretāra M.Lazdovska rīcība novērsa šo situāciju. Salīdzinājumam, zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu mēnešalga ir Ls 1157,00 un papildus tai tiek izmaksātas regulārās piemaksas par kvalifikācijas klasi, savukārt valsts notāru mēnešalga ir Ls 448,5 un papildus, lai gan faktiski mazāk (vidēji Ls 321 neto).
Roberts
6. Oktobris 2011 / 10:46
0
ATBILDĒT
... lai pašam radītu un pacīnītos par valsts vīziju par UR funkcijām, par kuras trūkumu Jūs rakstā sūdzējāties. Cieņu rada nevis amats, bet padarītie darbi.
Roberts
6. Oktobris 2011 / 10:40
0
ATBILDĒT
Šoreiz iztērēšu laiku komentāram un metīšu akmeni.



Baloža kungs min, ka UR prakse ir prognozējama, un par spīti zemejam atalgojumam, spējot noturēt iestādi līmenī.



UR līmenī varbūt izskatās priekštelpa, kur aktīvi pieņem dokumentus, tomēr UR nenodrošina tās funkcijas, kuras ir nepieciešamas komersantiem un valstij, jo iestāde pamatā faktiski nodarbojas tikai ar dokumentu pieņemšanu un glabāšanu.



Galvenais, ko manuprāt Baloža kungs nav panācis un nodrošinājis ir iestādes darba lietderība valstij un komersantiem, un ja tādēļ ir jāmaina likumi, tad lūdzu Baloža kungs, kaut katru dienu raktiet vēstules un ejiet uz Tieslietu ministriju!



Piemēri:

1) UR prakse nav prognozējama, jo notāri mainās zemā atalgojuma dēļ bieži, šī iemesla dēļ nav jēgas viņus audzināt pārsūdzot nepamatotos lēmumus, jo nākošā reizē jau būs cits notārs, kurš pieļaus to pašu kļūdu. Iepriekšminētā iemesla dēļ UR notāru lēmumus vairums juristu nekad nepārsūdz, izņemot nelabojami kritiskos. No tā arī veidojas labā statistika.



2) Bez tam šādām sūdzībām nav laika, klintam ir nepieciešams rezultāts, vienkāršāk ir novērst pat visapsurdākās \\\"kļūdas\\\" vai iesniegt tos pašus dokumentus vēlreiz, jo ļoti bieži cits notārs uz to pāšu dokumentu pamata veic reģistrāciju. Smieklīgi vai skumji, nezinu.



3) Par funkcijām - UR nenodrošina darījumu drošību un nereģistrē AS daļu īpašniekus, SIA kapitāldaļu pāreģistrāciju veic uz ar krustiņiem aizpildīta dalībnieku reģistra pamata, nenodrošina drošību reģistrējot prokūristus.



Primitīvi viltojot dokumentus var pāreģistrēt kapitāldaļas faktiski jebkurā uzņēmumā!



Dokumentu viltojumam pat nav īpaši jāiespringst, pāris ķeburi un nosūtam pa pastu.



Bet sava īpašuma saglabāšana ir taču viena no galvenajām komersantu nepieciešamībām!



Kāds teiks, ka viltošana ir noziegums un par ko UR nevar atbildēt. Nepiekritīšu, zemesgrāmatā nez kāpēc ir kārtība un bez jūsu parakstīta notariāla nostiprinājuma lūguma jūsu māju nepārrģistrēs uz sveša vārda, tai pat laikā, ja jums 10 miljonu vērta biroju ēka pieder SIA, tad saskaņā ar UR lietu izpratni SIA kapitāldaļas pāreģistrēs pamatojoties uz pa pastu iesūtītu viltotu ar krustiņiem aizpildītu dalībnieku reģistru, secīgi nomainīs valdi, secīgi pāreģistrēs kapitāldaļas vēlreiz tagad jau labticīgajam ieguvējam un viss. UR tikai noplātīs rokas..



Savukārt visi tie iebildumi, ka komersantiem tas radīs papildus izdevumus, nu ko, pirmkārt, ja kādam nav Ls 20, tad vajag meklēt darbu, nevis dibināt SIA, otrkārt, kapitāldaļu un akciju pārdošana nav maizes pirkšana, ko dara katru dienu.



Ja jau UR veic tikai dokumentu savākšanas funkciju un atsakās no nopietnākām funkcijām, tad varam varbūt iztikt bez šādas iestādes, gluži kā AS akcionāru reģistru var glabāt pati AS, tā arī pārējos dokumentus var pie sevis glabāt komersanti paši.



Atkāpe par smieklīgajām lietām - reģistrācija atteikta, jo norakstā ir rakstīts \\\"paraksts\\\", bet jābūt esot \\\"personīgais paraksts\\\", ja statūtos ir SIA, tad nedrīkst rakstīt dokumentos garo nosaukumu sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un otrādi, ja vārdam nav garumzīme, tad reģistrācija atteikta, nesakatoties uz to, ka persona jau iepriekš reģistrēta kā valdes loceklis un ir identificējama, ja ārvalstniekam pasē nav kā LV pasē rakstīta izdevējiestāde, tad tādu nākas izdomāt, jo bez aizpildītas ailes reģistrācija atteikta, utt., utjp. :)

Vai šīs ir tās \\\"svarīgās\\\" funkcijas, kas UR ir jānodrošina?



Stāsts ir par to, ka UR pildot savas funkcijas ir attālinājies reālās pasaules un komersantiem, tai skaitā valstij nepieciešamā, ka reizēm UR rosīšanās no malas izskatās anekdotiska.



Ceru, ka kritika nebija aizskaroša. Veiksmi darbā Baloža kungs, jo Jums ir gan amats, gan laiks, līdz ar to arī pienākums, lai pašam
Skeptiķis
5. Oktobris 2011 / 17:26
0
ATBILDĒT
Nu, lai kļūtu par akadēmiķi, manuprāt, zinātnē būtu jāiegulda vairāk nekā pašvaka un paveca Baznīcas tiesību grāmata.
ex-students
5. Oktobris 2011 / 17:13
0
ATBILDĒT
Apbrīnoju cilvēkus, kuri var strādāt vairākos vadošos amatos vienlaicīgi, lai gan diennaktī ir tikai 24 stundas :)
Eksperts
5. Oktobris 2011 / 17:03
0
ATBILDĒT
Domāju, ka Uzņēmumu reģistrs,kas ir piederīgs izpildvarai nevis tiesu varai, nekavējoties būtu jāreorganizē. Uzņēmumu reģistra funkcijas būtu jāveic decentralizēti apgabaltiesām. Tā tas bija Latvijā līdz 1940.gadam un tā tas ir, piemēram, Vācijā, kur civiltiesību kontinuitāte nav bijusi likvidēta. Uzņēmumu reģistra nodibināšana ir padomju tiesību ietekmes dēļ radusies ačgārnība Latvijas tiesībās. Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem nekādā ziņā nevar uzskatīt par judikatūru un valdošo viedokli.
Akadēmiķis
5. Oktobris 2011 / 16:39
0
ATBILDĒT
Laikraksta \\\"Zinātnes Vēstnesis\\\" 2011.gada 26.septembra numurā ir atrodams Kandidātu saraksts 2011.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunu locekļu vēlēšanām. Šajā sarakstā kā vienīgais kandidāts juridiskajās zinātnēs (1 vakance)startē Ringolds Balodis – dz. 09.01.1966. Dr.iur. (2001), LU Juridiskās fakultātes profesors. Vai šis raksts ir priekšvēlēšanu kampaņas elements?

http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task= iew&id=1290&Itemid=47
students
5. Oktobris 2011 / 14:52
0
ATBILDĒT
Prof. Ringolds Balodis ir viens no viskompetentākajiem pasniedzējiem LU JF un tiešām ir profesora nosaukuma cienīgs.

UR Galvenā valsts notāra amats ir pilnīgi atbilstošs šādas kvalifikācijas profesionālim, kurš būtu cienīgs ieņemt arī vēl augstākus amatus. Ir ļoti daudz valsts iestāžu, kuru vadītājiem ir daudz zemāka kvalifikācija.
izcilības apburtais
4. Oktobris 2011 / 18:46
0
ATBILDĒT
Kā sapratu, ja nu UR neviens cits slavēt neiet, tad nu šefam pašam ar to jānodarbojas. Klientu apmierinātība, manuprāt, būtu jāpierāda ar socioloģiskajām aptaujām.

Kāda vēl materiālā stimulēšana, ja Tautas partijas kadrs var strādāt vismaz divās vietās (LU un UR) un tik izcili vadīt paraugiestādi.

kas var, lai izdara labāk - tas strādā valstīs, kurās ir godīgi konkursi uz iestāžu vadītāju amatiem.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Jānis Pleps
Notikums
Konstitucionālās vērtības krīzes laikā  
Pagājušajā nedēļā, 29.–30. septembrī, Rīgā notika Satversmes tiesas un Venēcijas komisijas kopīgi organizēta konference "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā". Pasākums bija veltīts decembrī ...
8 komentāri
Agnese Priedīte
Intervija
Mīti un stereotipi par ārpustiesas parādu piedziņu
Atbilstoši senākiem plāniem jau šā gada sākumā vajadzēja stāties spēkā likumam, kurš reglamentētu ārpustiesas parāda piedziņas jautājumus. Vairāku gadu laikā šī iecere likuma spēku nav guvusi, taču likumprojekta formā idejas ...
5 komentāri
Inga Bite
Nedēļas jurists
Inga Bite
25 komentāri
Evija Eglīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas datu apstrādes tiesiskie aspekti
Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. ...
3 komentāri
Aivars Paegle
Tiesību prakse
Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem
AUTORU KATALOGS