Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

22. Oktobris 2013 /Nr.43 (794)

Preambulas ierosinājums raisa diskusiju
36 komentāri

Žurnāla "Jurista Vārds" 2013. gada 24. septembra laidienā (Nr. 39 (790)) tika publicēts Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības tiesas tiesneša prof. Dr.iur.h.c. Egila Levita privāti izstrādāts priekšlikums Latvijas Republikas Satversmes preambulas paplašināšanai, izraisot ļoti plašu valststiesisku un politisku diskusiju, kas šoreiz izvērtusies arī krietni ārpus ierastajām tiesībnieku aprindām.

Lai atainotu domu apmaiņas dažādos aspektus, šajā "Jurista Vārdā" redakcija par E. Levita priekšlikumu aicināja izteikties ne vien juristus, bet arī citu zinātņu nozaru pārstāvjus: radošo inteliģenci, mazākumtautību viedokļu līderus u.c. Jāatzīst, ka pierunāt "nejuristus" izteikt viedokli par šo "juridisko" jautājumu nenācās viegli – vairākas žurnāla uzrunātās sabiedriskās domas autoritātes izvēlējās savas domas nepaust.

Tāpat "Jurista Vārds" rīkoja lasītāju aptauju, kurā centās noskaidrot gan attieksmi pret E. Levita ierosinājumu, gan aicināja iesūtīt alternatīvus Satversmes preambulas paplašināšanas priekšlikumus.

Šis, 22. oktobra, "Jurista Vārds" apkopo aicināto lietpratēju un žurnāla lasītāju aptauju rezultātus un tādējādi tiek veltīts Latvijas valsts pamatu, identitātes un mērķu apspriešanai. Jācer, ka šis apkopojums kā diskusiju materiāls būs noderīgs arī konferencei "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs", ko rīko Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un kas 25. oktobrī notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (36)
36 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
27. Oktobris 2013 / 18:17
0
ATBILDĒT
http://www.drpakalns.lv/veselibas-abc/iesnas/ iesnas
andis
27. Oktobris 2013 / 13:49
0
ATBILDĒT
Atvainojos. Iepriekš bija domāta 79.panta 1.d., nevis 71.panta 1.d.
andis
27. Oktobris 2013 / 13:47
0
ATBILDĒT
Pieņemu ka aģitēšana bija domāta vispārīgi, jo pretējā gadījumā vienreiz pausts viedoklis arī būs uzskatāms par aģitāciju.



Šinī pašā JV numurā ir aptauja, kur 71 procnets ir par tautas nobaulsošanu. Vai viņi visi ir par preambulas izgāšanu?



Visparīgā kontekstā, ja puse no visiem balstiesīgajiem ir nereāls sapnis, tad vai 79.panta pirmā daļa būtu svītrojama, vai grozāma, nosakot mazāku kvorumu?



ES gadījumā bija apieta 71.panta pirmā daļa, saprotot, ka nespēs iegūt nepieciešamu tautas vairākumu.



Ko nozīmē tik vienkārš jēdziens kā vairākums? Jāatzīmē, ka puse no visiem balstiesīgajiem ir tikai puse.



Ja vairāk ka puse tautas nav gatava nobalsot par priekšlikumu, tad tāds priekšlikums nebūtu uzskatāms par saskanīgu ar tautas gribu.



Arguments par valodas referendumu nav vietā, jo tā rezultāts apstiprina to, ka vairāk kā puse bija par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
jurists
26. Oktobris 2013 / 13:34
0
ATBILDĒT
Jūsu cinisms ir nebaudāms!

Tur nav nekā apbrīnojama.

Tādi seski pa pilnam ir arī juristu vidū, kas tikai bļauj pēc izpriecām un maizes.
Viesturs
26. Oktobris 2013 / 13:13
0
ATBILDĒT
AAAAAAAAAAAAAAAHAHAHAHAHAHA

Vislabākais komentars par preambulas diskusiju kopumā :)))
arī
26. Oktobris 2013 / 12:01
0
ATBILDĒT
Domāju, ka Jums ir zināms, ka satversmē ar referenduma palīdzību (1/2 no balstiesīgajiem) kaut ko izgrozīt ir nereāls sapnis. Ja jau uz valodas referendumu daudzi nezināja, kur ievilkt krustiņu, ko tad sajēgs no preambulas?

Ievērojot 79.pantu, NEVIENS GROZĪJUMS SATVERSMĒ LĪDZ ŠIM TAUTAS NOBALSOŠANAS CEĻĀ NAV NONĀCIS.Izņēmums bija iestāšanās ES, bet tur 79.p.noteic, ka nepieciešams ir tikai nobalsot vairāk kā pusei no iepriekšējās vēlēsanās piedalījušamies.

Ja atceraties, tauta nepanāca pat nepieciešamās balsis par saeimas atlaišanu.

Piedodiet, bet aģitēšana par referendumu būs tikai iemesls, lai preambulu izgāztu.
andis
26. Oktobris 2013 / 04:19
0
ATBILDĒT
Vienmēr ar interesi izlasu Jūsu komentārus, domas, atziņas. Vai Jūs varat nedaudz izvērstāk pamatot, kāpēc neiešana uz referendumu valodas jautājumā nav labi, ja persona ir pret otras valodas ieviešanu ?



Lai tautas nobalsošanā tiktu pieņemts priekšlikums ir jāizpildās diviem kritērijiem: kvorumam un balsu vairākumam. Vai nav tā, ka kvoruma nesasniegšana ir uzskatāma par lielāku „panākumu” (nenāk prātā piemērotāks apzīmējumus) priekšlikuma noraidīšanā, nekā kvoruma sasniegšana, bet bez nepieciešamā balsu vairākuma? Vai neiešanu uz valodas referendumu un neiešanu uz tautas nobalsošanu par preambulu (es ceru, ka valstsvīri sadūšosies tādu uzrīkot, ja pieņems preambulu, neatkarīgi tiek vai netiek skartas Satversmes pamatnormas) nevar uzlūkot kā protestu pret priekšlikumu kā tādu? Citiem vārdiem, tiek ieņemta statu quo pozīcija.



P.S.

Paredzu, ka preambula tiks pieņemta 76.panta kārtībā, nerīkojot tautas nobalsošanu.
Armands
25. Oktobris 2013 / 23:06
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos Taviem \"retoriskajiem\" jautājumiem. Arī es balsoju par tiem pašiem jautājumiem tāpat kā Tu. Tāpat kā Tu, uzskatu, ka suverēnai varai nav tabu jautājumu, jo vara ir tik spēcīga, cik tā spēj sevi pakļaut un izpaust. Kā jau kādu laiku atpakaļ komentāros biju rakstījis par to pašu latviešu valodu, ja pati latviešu tauta ir/būs tik vāja un izmirs, ka šo zemes pleķīti, ko šobrīd saucam par Latviju, būs aizņēmuši ķīnieši, arābi vai krievi, tad nekādas preambulas un kodoli, grozāmi, negrozāmi vai uzšaujami kosmosā, nemainīs faktu, ka šeit vairs nebūs neviena latvieša, kas runā latviešu valodā un piekopj latviešu kultūru, un tādā situācijā ar \"negrozāmu kodolu preambulā\" pieprasīt, lai ķīnieši runā latviski, ja nav pašu latviešu, ir, mazākais, dīvaini. Arī inki vai acteki varēja rakstīt savas negrozāmās preambulas un mūžīgos kodolus, bet tas viņus neglāba no spāņiem un Rietumu civilizācijas. Vēl jo vairāk, ja latviešu tauta var nolemt, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu, tad tā var arī nolemt, ka latviešu valoda vairs nebūs vienīgā valsts valoda; tas pats attiecas uz pārējām lietām (piemēram, nevar liegt latviešu tautai republikas vietā nolemt monarhiju). Tādas ir tautas tiesības, un ne Levits, ne Čepāne, ne Nacionālā apvienība (par kuru es balsoju pēdējās Saeimas vēlēšanās) tās tautai nevar atņemt.
magudrais
25. Oktobris 2013 / 20:25
0
ATBILDĒT
Tāda nu mums tā Latvija pēc okupācijas un kolonizācijas ir, pilna ar visādiem Kārļiem, kuriem prieks, ka viņus čakarē gan ar, gan bez preambulas.
Baraks Osama
25. Oktobris 2013 / 16:48
0
ATBILDĒT
Ceru, ka tas netika domāts uz mani, jo Vidzemes latvieti ceturtajā paaudzē nosaukt par latvijieti un nepilsoni, tikai pamatojoties uz viņa filozofiskajiem uzskatiem un ticību tautai un demokrātiskām procedūrām, nozīmē sevi pašu padarīt par muļķi un savas idejas - vēl par pāris grādiem nesimpātiskākas.



Te dzird gudri runājam, ka preambulu vajagot, jo nacionālā pašapziņa joprojām esot zema. Nezinu, kādi burvju vārdi jāieraksta preambulā, lai šī pašapziņa latviešu tautai tiktu pieburta. Kā var runāt par kaut kādu \"valstsnāciju\", ja paši tās piederīgie tā nejūtas? Kas ir tas, kas liedz pārkāpt tai neredzamajai līnijai, beigt cikliski mainīt ārējos ienaidniekus (krievi, Krievija, ES, svešvalodas, minoritātes utt.utjpr.) un pieņemt, ka mūsdienās nevar pastāvēt un pat ir bezjēdzīgs kādas etniskās piederības monopols uz uzskatiem, valodu utt.? Starp citu, kur bija šī tā sauktā \"valstsnācija\", kad bija iespēja noteikt vispārējo izglītību valsts valodā? Es parakstījos - izrādījās veltīgi, bet savu darbu izdarīju. Kur bija \"valstnācija\", kad notika no juridiskā viedokļa pilnīgi tiesisks(!) referendums par krievu valodas statusu? Biedējoši daudz bija tādu (pie tam latviešu!), kas sēdēja internetā un aģitēja, lai neviens neiet balsot, ka tas neesot \"mūsu\" (???) referendums. Es kā viens no Satversmes 2.pantā minētās suverēnās varas turētājiem šīs muļķības neņēmu vērā, aizgāju un nobalsoju pret. Vai tā rīkojas \"nepilsonis\", \"latvijietis\", \"vēstures noliedzējs\"? Tagad dažādi kodolisti un konservatori man mēģinās liegt šīs tiesības izteikties par šādiem jautājumiem nākotnē tikai tāpēc, ka viņus aizvaino šo jautājumu nonākšana dienaskārtībā? Jaunākās ziņas speciāli jums: modernā, demokrātiskā sabiedrībā nevienas idejas kritiska vērtēšana nedrīkst būt tabu. Man žēl, ka kodolisti un preambulisti pagaidām cenšas uzsvērt vēsturi, nevis nospraust tik ļoti pietrūkstošos nākotnes mērķus un vīzijas par Latvijas identitāti, kam nav obligāti jāsakrīt ar tiem, ko tauta uzstādīja pirms 100 gadiem vai vēl agrāk.
Kārlis U.
25. Oktobris 2013 / 14:32
0
ATBILDĒT
Tāda nu mums tā Latvija pēc okupācijas un kolonizācijas ir, pilna ar Jurčikiem un citiem nepilsoņiem latvijiešiem.

Paskat, kā šos preambula čakarē, pilnīgi sirdī prieks :)
Jurčiks
24. Oktobris 2013 / 17:42
0
ATBILDĒT
Tieši tā, kodolizācija un preambulizācija ir Satversmē ietvertās tautvaldības, pašnoteikšanās un brīvības ideju klajš noliegums. Varbūt to pat varētu vērtēt kā valsts apvērsuma mēģinājumu? Viens tāds gudrinieks jau bija 1934.-jā, un viens cits gudrinieks viņam pat \"juridisko pamatojumu\" uztaisīja...
Armands
24. Oktobris 2013 / 16:50
0
ATBILDĒT
Labs! Šīs nedēļas labākais joks! :-D
Baraks Osama
24. Oktobris 2013 / 15:30
0
ATBILDĒT
Tā saucamie \"viedie\" Satversmes tēvi sapulcē sarīkoja tādas politiskās intrigas, ka beigās paši nemācēja saskaitīt Satversmes cilvēktiesību nodaļas pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu un izgāza tik labi domāto pasākumu. Pēc tam, kad studiju laikā izlasīju par šo varoņdarbu, man vairs ne reizi nav bijusi vēlēšanās šos cilvēkus glorificēt.



Tāpat nedomāju, ka vajag filozofēt ar Satversmes tēvu muti un spriest: ja vien viņi būtu paredzējuši to un to, tad... Pēc šādas loģikas jebkuras ideoloģijas atbalstītāji var izvirzīt simtiem tēžu. Ja ST būtu paredzējuši LGBT kustību, tad Satversmē jau toreiz būtu pašreizējā laulības konstitucionālā definīcija. Ja ST būtu paredzējuši Eiropas Savienību, tad tur noteikti būtu kaut kas teikts par attiecībām ar šāda veida organizācijām. Ja ST būtu zinājuši par internetu, droši vien būtu apsprieduši, vai tiesības uz piekļuvi globālajam tīmeklim nebūtu atzīstamas par pamattiesībām. Un tā tālāk. Alternatīvā vēsture ir interesants laika kavēklis un filozofisku diskusiju objekts, bet ar realitāti tai nav nekāda sakara.



Varbūt tieši otrādi - jāslavē ST par to, ka radījuši tik universālu, no politikas un ideoloģijas brīvu dokumentu ar uzsvaru uz tautas suverēno varu, ko mūsdienās nacionālkonservatīvā sabiedrības daļa (nevar noliegt, ka tā ir pietiekami daudzskaitlīga) cenšas dažādi ierobežot? Galu galā sākotnējā Satversmes redakcijā bija paredzēta pat tāda lieta kā zvērināto tiesas, kas piešķir ļoti lielu varu tautas pārstāvjiem.
Jurčiks
24. Oktobris 2013 / 13:27
0
ATBILDĒT
Par analfabētu es jūs nosaucu ne tādēļ, ka paudāt savu viedokli, bet tādēļ, ka pļāpājāt par lietām, par kurām jums nebija sajēgas. Neatceros kurš, bet viens gudrinieks bija teicis, ka tiesības uz viedokli nenozīmē tiesības uz ignoranci.



Neņemos spriest, kas notiktu, ja Satversmes tēvi spētu prognozēt 2013.gadu ar visu Satversmes kodolizāciju, preambulizāciju un pārējo levitizāciju...
:(
24. Oktobris 2013 / 13:14
0
ATBILDĒT
Žēl, ka visādi citādi viedie Satversmes tēvi nespēja noprognozēt 1940. gadu un tā sekas, pretējā gadījumā droši vien Satversmes ievads būtu noformulēts citādi.

Nepiederu pie tiem, kas ir \"pret krieviem\". Piederu pie tiem, kas ir pret dažādu tautību bļauriem, kas gatavi otro saukāt par analfabētu un ksenofobu tikai tādēl, ka tas atļaujas paust savu viedokli :):):)

Starpcitu, man rados ir krievi, ukraiņi un poļi arī :):):)
Latvijietis
24. Oktobris 2013 / 12:55
0
ATBILDĒT
Lūk, biedra Girsa prognozētā \"daudznacionālās Latvijas tautas\" nākotne - \"latvijieši\"! Atklāti un skaidri. Paldies autoram!
Seskis
24. Oktobris 2013 / 12:22
0
ATBILDĒT
Krimināllikuma speciālais pants.

Par Satversmes Preambulas vai Preambulas vadošās lomas noliegšanu, pretošanos preambulizācijai, pasīvi vai aktīvi agresīvu reakciju pret vispārēju preambulizāciju, kas var izpausties gan aktīvās darbībās, gan kaitīgā bezdarbībā, ar savu izskatu, nepietiekamu degsmi vai konkludentām darbībām paužot nepatiku pret preambulizāciju, vai arī par domu noziegumu, savā apziņā vēršoties pret Preambulu, ja tas izraisījis kaitīgas sekas, tas ir, cita persona ir uztvērusi domu vibrāciju un līdz ar to kļuvusi par Preambulas neatbalstītāju,

vainīgajai personai

uz laiku līdz 3 gadiem tiek piemērota trīskārša iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme,

kā arī papildsods

personisks kāviens no Prezidenta kunga

vai

divas dienas uz ceļiem jātup Saeimas nama priekšā, aktīvi nožēlojot savu nodarījumu.
Jurčiks
24. Oktobris 2013 / 11:54
0
ATBILDĒT
Tas, ko gribēju teikt, no preambulas ir acīmredzama Satversmes PAŠNOTEIKŠANĀS un BRĪVĪBAS gars. Tas, kuru tagad mēģina iegrožot ar \"kodoliem\" un politiski selektīvi atlasītām vēstures drumslām
Jurčiks
24. Oktobris 2013 / 11:33
0
ATBILDĒT
Nu, Latvijas Satversmes preambulā nav gluži tikai \"kas\" un \"ko\". Ir arī \"brīvi\", \"vēlētā\", \"sev\", \"ir nolēmusi\". Manuprāt - pietiekama viela pārdomām :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 16
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
"Jurista Vārda" lasītāju aptauja un viedokļi par Satversmes preambulu
2 komentāri
Tieslietu padome
Tiesību politika
Tieslietu padome nozares ministram prasa konkrētas atbildes
Tieslietu padome 15. oktobrī nosūtīja informācijas pieprasījumu tieslietu ministram Jānim Bordānam, lūdzot sniegt skaidrojumu par Tieslietu ministrijas sagatavoto plānošanas dokumentu – izvērtējumu tiesībaizsardzības iestāžu ...
1 komentāri
Alberts Bels
Numura tēma
Preambula dos skaidru un saprotamu signālu Latvijas iedzīvotājiem
1 komentāri
Liāna Langa
Numura tēma
Valsts dibināšanas pirmsākumos pašsaprotamās lietas šodien daudziem nav skaidras
Roalds Dobrovenskis
Numura tēma
Tagadējā izskatā preambula neizbēgami sašķeltu tāpat jau nesaliedēto sabiedrību
1 komentāri
AUTORU KATALOGS