ŽURNĀLS Eiropas telpā

13. Maijs 2014 /Nr.19 (821)

Aktualitātes Eiropas Savienības jautājumos
Foto: Boriss Koļesņikovs

Pirms vairākiem gadiem – 2011. gada 13. decembra žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts pārskats par atsevišķām Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību aktualitātēm,1 bet 2012. gada 20. marta numurā ir publicēts izglītojošs materiāls par Eiropas līmeņa aktualitātēm krimināltiesību sfērā.2 Savukārt aizvadītais – 2013. gads bijis ļoti ražīgs tieši jauno normatīvo dokumentu izsludināšanā, tādēļ ar šo publikāciju tiek turpināta 2011. gadā aizsāktā iniciatīva informēt Latvijas juristus par Eiropas Savienības likumprojektu aktualitātēm, un šoreiz par tādām iepriekš neaplūkotām tieslietu jomām kā maksātnespējas process Eiropas Savienībā, komercnoslēpumi, preču zīmes, maza apmēra prasības, datu aizsardzība, vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, Eiropas prokurora birojs, Eirojusts un procesuālo tiesību pakotne.

Minētie likumprojekti ir dažādās izstrādes stadijās, un to virzība ir atkarīga no vairākiem aspektiem. Pastāv arī liela iespējamība, ka darbs pie šiem likumprojektiem turpināsies vēl arī Latvijas prezidentūras laikā 2015. gada pirmajā pusē. Līdz ar to īss ieskats šajās tieslietu disciplīnās jebkuram interesentam ļaus iepazīties ar pagājušā gada darba rezultātiem.

Šo pārskatu sagatavojis autoru kolektīvs jeb Tieslietu ministrijas nozares padomnieki Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā: Vita Sliede (Jaunākās tendences maksātnespējas regulējuma modernizācijā); Gatis Groza (Komercnoslēpumu direktīva; Preču zīmju reforma; Maza apmēra prasības regulas pārskatīšana); Baiba Jugane-Lintere (Datu aizsardzības reformas pakotne; Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi) un Inga Melnace (Eiropas prokurora birojs; Eirojusts; Procesuālo tiesību pakete).

 

Jaunākās tendences maksātnespējas regulējuma modernizācijā

Eiropas Savienības (ES) regulējums pārrobežu maksātnespējas procedūrām jeb Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Maksātnespējas regula) ir spēkā kopš 2002. gada. Maksātnespējas regulu piemēro gadījumos, kad parādnieka (fiziskas vai juridiskas personas) aktīvi vai kreditori atrodas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, un tās piemērošana praksē norit visnotaļ veiksmīgi.

Vienlaikus pēdējā laika Eiropas nestabilās ekonomiskās situācijas sekas ir arī Eiropas uzņēmumu nonākšana finansiālās grūtībās un/vai bankrots. ES likumdevējs seko līdzi vienotā tirgus aktuālajām tendencēm, un Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) 2012. gada 12. decembrī nāca klajā ar priekšlikumu pārrobežu maksātnespējas procesuālā regulējuma modernizācijai.3 Maksātnespējas regulas grozījumi paredz gan novērst spēkā esošās sistēmas nepilnības, gan piedāvā pēc iespējas koncentrēt maksātnespējas procesu uz restrukturizāciju, nevis bankrotu, īpaši laikā, kad ES atveseļojas no ekonomiskās krīzes.

Galveno izmaiņu rezultātā plānots:

  1. paplašināt Maksātnespējas regulas piemērošanas jomu, aptverot arī procedūras, kas vērstas uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu, proti, sanācijas, parāda dzēšanas un reorganizācijas procedūras;

  2. modernizēt parādnieka galvenā interešu centra jeb COMI4 koncepciju, jo tieši COMI dalībvalstī atverama galvenā maksātnespējas procedūra un COMI dalībvalsts materiālās normas piemērojamas pārrobežu maksātnespējas procedūrai. Viens no COMI reformas mērķiem ir samazināt "maksātnespējas tūrismu" jeb iespēju parādniekam neilgi pirms maksātnespējas procedūras uzsākšanas pārcelt to caur COMI uz citu dalībvalsti, lai nodrošinātu sev labvēlīgāku procesa iznākumu;

  3. efektivizēt procesa norisi, pēc iespējas izvairoties no sekundāro procedūru piemērošanas, bet vienlaikus nodrošinot vietējo kreditoru interešu aizsardzību identiskā līmenī, kā tas būtu sekundārās procedūras ietvaros;

  4. vienādot publiski pieejamo informāciju attiecībā uz katru pārrobežu maksātnespējas lietu, proti, informācija par konkrētās procedūras veidu, procesuālajiem termiņiem, parādnieku, maksātnespējas administratoru būs vienkopus pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā5 savienotos dalībvalstu maksātnespējas reģistros un veicinās kreditoru informētību;

  5. uzlabot sadarbības mehānismu starp tiesām un administratoriem;

  6. paredzēt speciālus noteikumus uzņēmumu grupu maksātnespējas procesu koordinācijai.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Diskusija
Eiropas Savienības tiesību ietekme uz nacionālo tiesību sistēmu
"Kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, diezgan daudzi nākotnē skatījās pesimistiski un ar šaubām, ka ne ierēdņi, ne politiķi un tiesneši pilnā mērā nespēs darboties ar šīm tiesībām. Šobrīd, atskatoties uz aizvadītajiem ...
Dina Gailīte
Intervija
Satversmes tiesu turpmāk vadīs Aldis Laviņš  
2014. gada 6. maijā notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo aprīļa beigās tiesneša amata pilnvaras beidzās līdzšinējai tiesas priekšsēdētājai Aijai Brantai. Pirmajās divās balsošanas kārtās augstajam amatam ...
Dana Pinne
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko tiesu jurisdikcija un tās īpatnības
2004. gadā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti, tas izvirzīja jaunus uzdevumus tieslietu sistēmai, proti, nacionālajām tiesām līdztekus Eiropas Savienības Tiesai un Vispārējai tiesai nodrošināt pareizu, vienādu tiesību ...
Ilze Dubava
Informācija
Ikgadējā diskusija “Latvijai aktuālie cilvēktiesību jautājumi”
2014. gada 30. aprīlī notika ikgadējā diskusija par Latvijai aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem, ko kopš 2007. gada rīko Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija. Ikgadējās diskusijas mērķis ir ...
Tiesībsarga birojs
Tiesību politika
Vietējo iedzīvotāju iespējas piedalīties pašvaldību darbā
Atbildot uz Satversmes tiesas pausto lūgumu, pagājušonedēļ Tiesībsarga birojs tai nosūtījis viedokli par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām ...
AUTORU KATALOGS