ŽURNĀLS Numura tēma

2. Jūnijs 2015 /Nr.22 (874)

Kādas ir iespējas paplašināt Latvijas Valsts prezidenta funkcijas

Veicinot diskusiju par iespējām grozīt Latvijas Valsts prezidenta funkcijas, kā arī mainīt tā ievēlēšanas kārtību (atklāts balsojums Saeimā vai tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana), "Jurista Vārds" vēlas atgādināt lasītājiem par pētījumu, kas šajā jomā jau veikts – tas ir Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) atzinums "Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros", kas publicēts 2011. gada 14. martā.

Jāatgādina, ka KTK darbojās Valsts prezidenta kancelejas paspārnē no 2007. līdz 2013. gadam. Valsts prezidents Valdis Zatlers to izveidoja, lai šī komisija sniegtu atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, viedokļus par Satversmes normu interpretāciju un pilnveidošanu, kā arī veicinātu zinātniskus pētījumus un kvalificētu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem. KTK atzinumiem bija ieteikuma raksturs.

Par KTK priekšsēdētāju tika uzaicināts Egils Levits, bet komisijas sastāvā darbojās Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa, Mārtiņš Mits, Daiga Rezevska un Ineta Ziemele.

Savas darbības laikā KTK sagatavoja šādus atzinumus: Par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu; Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai; Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā; Par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros; Par iespējamo ministra noteikumu satversmību; Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu.1

Valsts prezidents Andris Bērziņš apturēja KTK darbību 2013. gada nogalē, uzskatot, ka efektīvāka ir ekspertu darbība konkrētu uzdevumu veikšanai veidotās darba grupās.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Numura tēma
Kuru pēc skaita Valsts prezidentu vēlēsim
[1] Saeima šā gada 3. jūnijā sasaukusi ārkārtas sēdi Valsts prezidenta vēlēšanām.1 Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņojis par nekandidēšanu uz otro pilnvaru termiņu,2 šogad 8. jūlijā amata pienākumu ...
8 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
I. Bičkoviču atkārtoti apstiprina par Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Saeima 28. maijā atkārtoti apstiprināja Ivaru Bičkoviču par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Par I. Bičkoviča apstiprināšanu nobalsoja 53 deputāti, pret bija 27, bet atturējās četri.

Dace Šulmane
Numura tēma
Kad ar 50 balsīm ir par maz ... jeb sīvā cīņa par uzvaru
Latvijā līdz šim Valsts prezidenta vēlēšanas ir notikušas vienpadsmit reizes. Spriežot pēc Saeimas sēžu stenogrammām, vissīvākās un ilgstošākās balsošanas cīņas notikušas, kad Valsts prezidenta amatu 1927. gada 8. aprīlī ...
Sannija Matule
Numura tēma
Diskusijai par Valsts prezidenta pilnvarām jābalstās argumentos, nevis mirkļa iegribās
Jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu līdz šim publiskajā telpā jau izskanējis gana bieži, taču nekur daudz tālāk par saukļiem, lozungiem, domu un viedokļu apmaiņu šajā ziņā nav tikts. Iespējams, būtisks pavērsiens ...
Gunārs Kūtris
Numura tēma
Valsts prezidents: ievēlēšana un atbildība
[1] Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un diskusiju kaislības ap šo jautājumu sit augstu vilni. Taču konkrētais datums paies, un mums vajadzēs ar vēsu prātu novērtēt rezultātu: vai tas ir tas, kas Latvijai vajadzīgs. Dod Dievs, lai ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS