Bieži Finanšu ministrija saņem jautājumus par to, kas ir valsts atbalsts, uz ko un kādos gadījumos ir attiecināmi tā nosacījumi. Kopš nozaru ministrijas ir sākušas darbu pie dažādu ar infrastruktūrām saistītu atbalsta programmu izstrādes, valsts atbalsta jautājumi saistībā ar pašvaldību kā valsts atbalsta saņēmēju ir kļuvuši visai aktuāli. Tādēļ piedāvājam īsu ieskatu valsts atbalsta pamatjautājumos, kā arī skaidrojumu, kādos gadījumos uz pašvaldību ir attiecināms valsts atbalsta regulējums.
Lai paskaidrotu, kādēļ un kādos gadījumos pašvaldība ir uzskatāma par valsts atbalsta saņēmēju, kam būtu piemērojams atbilstīgs valsts atbalsta regulējums, sākotnēji īsumā jāatgādina, kas ir valsts atbalsts.
Tātad valsts atbalsta pamats ir Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LESD) 107. panta 1. punkts. Tas nosaka: "Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts atbalsta līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm."1
Savukārt nacionālā līmenī valsts atbalsta pamatjautājumus regulē Komercdarbības atbalsta kontroles likums2 (turpmāk – KAKL). Tā 5. pantā ir ietverti četri kritēriji, kas izriet no citētā LESD 107. panta 1. punkta un kuriem kumulatīvi izpildoties ir konstatējams valsts atbalsts. Proti, (1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības vai citiem publiskiem līdzekļiem; (2) komercsabiedrība veic saimniecisko darbību, t.i., ir ekonomisko aktivitāšu veicēja, un attiecībā uz saimniecisko darbību iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts; (3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai; (4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes