Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem precizēta un pilnveidota sākotnējā redakcija likumprojektam, kas paredz jaunu tiesisko regulējumu saistībā ar noziegumiem pret valsti. Tāpat no konkrētā likumprojekta pēdējā brīdī tika izslēgta norma, ar kuru bija plānots ieviest atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, bet pret kuras eksistenci jo īpaši iebilda žurnālisti, uzskatot, ka šādi turpmāk tiktu apdraudēta preses brīvība. Tiesībsargs Juris Jansons savā atzinumā par to nav tik kritisks.
Ko paredz izmaiņas likumā
Grozījumi, kuri pēdējā laikā nokļuvuši daudzu uzmanības centrā, tapuši, lai attiecīgo Krimināllikuma sadaļu pielāgotu mūsdienu situācijai un dotu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģējot uz iespējamo apdraudējumu valsts pamatinteresēm. Proti, Krimināllikuma normas, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainītas kopš likuma spēkā stāšanās 1999. gadā. Tādējādi, likumdevēja ieskatā, spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes