ŽURNĀLS No citas puses

21. Aprīlis 2020 /Nr.16 (1126)

Uzmanību – jurists mājās!
Attālināta darba organizācija advokātu birojā
4 komentāri
LL.M
Mārtiņš Tarlaps
Vecākais speciālists zvērinātu advokātu birojā "Cobalt" 

Jaunā realitāte – strādāšana attālināti jeb darbs no mājām – nav gājis secen arī advokātu birojiem. "Jurista Vārda" redakcijas ierosinājums uzrakstīt dažas rindas par to, kā ar šo realitāti tiekam galā mēs – viens no lielākajiem Latvijas advokātu birojiem –, nāca tieši laikā. Neierastajā darba režīmā bija pavadītas dažas nedēļas, un mums radās iespēja apvienot lietderīgo ar patīkamo: izvērtēt, kā mums ir veicies ar darbu neierastos apstākļos, un padalīties ar mūsu pieredzi un secinājumiem ar "Jurista Vārda" lasītājiem.

Jau vairākus gadus aizvien biežāk publiskā telpā tiek runāts par to, ka tehnoloģiju attīstība varētu būtiski izmainīt veidu, kā mēs strādājam. Gadu desmitiem darbs birojā bija sava veida etalons, uz ko tiecās aizvien vairāk jauno censoņu. Tas saistījās ar labklājību un stāvokli sabiedrībā, tai pašā laikā radot ilūzijas par to, ka šāds darbs nodrošina "vieglāku naudu". Taču laika gaitā paši biroju darbinieki aizvien biežāk ir aizdomājušies, kādēļ gan katru dienu jāmēro ceļš uz darbu un no darba, ja mājās ir viss nepieciešamais pienākumu izpildei: dators, telefons, interneta pieslēgums. Kādā nesenā pētījumā pat secināts, ka darbinieki būtu gatavi saņemt par 8 % mazāku atlīdzību, ja vien tiem tiktu dota iespēja strādāt no mājām.1

Un patiesi – kamēr vien tiek nodrošināta darba uzdevumu izpilde, vai ir nozīme tam, kur darbinieks strādā? Dažu nedēļu laikā esam pārliecinoši secinājuši, ka atbilde uz šo jautājumu ir – jā!

Ļoti daudz kolēģu kā vienu no galvenajiem attālinātas strādāšanas trūkumiem norādīja nepastarpinātas komunikācijas ar kolēģiem trūkumu. Proti, esot uz vietas birojā, vienmēr ir iespēja pārrunāt sev aktuālu problēmjautājumu vai pārbaudīt savas idejas pie kolēģiem. It kā jau to var izdarīt, arī piezvanot vai uzrakstot e-pastu. Taču, kā trāpīgi norādīja viens kolēģis, telefona zvans var būt nelaikā, bet e-pasts – palikt bez atbildes uz ilgāku laiku. Bieži vien tieši neformālas sarunas biroja virtuvē vai gaiteņos izrādās visproduktīvākās. Daži kolēģi gan uzsver, ka ierobežotā komunikācija liek būt izlēmīgākiem, tādējādi ātrāk pieņemot lēmumu par tālāko rīcību vai labāko argumentu klienta lietā.

Turpinot par savstarpējo komunikāciju – gan kolēģu starpā, gan ar klientiem, kolēģi uzsver vēl dažus būtiskus aspektus. Pirmkārt, lai arī personiska saziņa ar klientu ir mūsu darba būtiska sastāvdaļa, taču ne vienmēr klātienes tikšanās ir labākais veids, kā pārrunāt lietas un nonākt pie rezultāta. Attālināta saruna padara komunikāciju koncentrētāku un efektīvāku. Otrkārt, jo īpaši svarīgi kļūst piedomāt pie elektroniskās saziņas etiķetes, atceroties, ka darba dienai joprojām ir sākums un noslēgums. Ir jāizvērtē, vai patiešām konkrēto ziņu vai e-pastu kolēģim vai klientam nevar nosūtīt no rīta, nevis vēlu vakarā vai pat naktī. Treškārt, videokonferences ir lieliska iespēja gūt jaunas idejas personiskā grāmatplaukta papildinājumam vai izmaiņām mājokļa interjerā.

Kolēģu vērtējums par savu darba produktivitāti, strādājot no mājām, ir atšķirīgs. To ietekmē vairāki faktori, tostarp personiskās rakstura iezīmes, ārkārtējās situācijas dēļ noteiktie ierobežojumi2 u.c. Kad, izsakoties viena kolēģa vārdiem, darba laiks, darba vieta un darba vide to ierastajā nozīmē vairs nepastāv, darba produktivitātei pievēršama īpaša nozīme. Lai arī pētījumi uzrāda, ka strādāšana attālināti palielina produktivitāti,3 praksē ir daudzi "bet".

Galvenokārt kolēģu atsauksmēs tiek uzsvērts, ka darbs no mājām izpludina robežas starp darba un brīvo laiku. Piemēram, no vienas puses, rodas iespēja kļūt lielākam noteicējam pār savu dienas plānu, taču nereti tas "atspēlējas" ar strādāšanu vēlāk vakaros. Un tas pat ir ne tik daudz pašdisciplīnas jautājums, cik fiziskas robežas neesamība starp darba un dzīves vietu.

Piesauktais pētījums, visticamāk, nav pilnībā attiecināms uz pašreizējo situāciju, jo īpaši, ja runa ir par kolēģiem, kuriem ir bērni. Strādāšana attālināti, mājās esot visiem ģimenes locekļiem, diemžēl nenozīmē kvalitatīvu pienesumu pārējiem ģimenes locekļiem, jo nereti jurista darba specifika prasa ilgstošu norobežošanos atsevišķā telpā (prombūtne klātesot). Ikviens vecāks pēdējo dažu nedēļu laikā būs pārliecinājies, ka mācīšanās no mājām var būt lielāks izaicinājums nekā darbs no mājām. Lai cik daudz darba arī nebūtu, zināms laiks jāvelta bērniem, un arī tas vēlāk ietekmē darba laika ilgumu vakara stundās. Ar cita veida grūtībām saskaras kolēģi, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni. Viņu "iejaukšanās" darba procesā visnepiemērotākajā brīdī ir jauna pieredze, jo mazākiem bērniem vecāku ilgstoša lūkošanās datora ekrānā neasociējas ar strādāšanu (ja kādam no kolēģiem ir pozitīva pieredze, kā saprotami un interesanti pastāstīt trīsgadniekiem vai četrgadniekiem bērnudārzā, "ko tētis/mamma dara darbiņā," tad daudzi "Jurista Vārda" lasītāji novērtētu dalīšanos ar šādu pieredzi, jo "sacenšanās" ar ugunsdzēsējiem, lidmašīnu stjuartiem u.tml. profesiju pārstāvjiem rada zināmu spriedzi gan pašiem vecākiem, gan bērniem).

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pārsteigums, ka vairāki kolēģi, izmēģinot strādāšanu no mājām, tomēr devuši priekšroku darbam birojā (ja ne katru dienu, tad vismaz dažas dienas nedēļā). Biroja administratīvajam personālam tas nozīmē papildu rūpes, domājot par visu nepieciešamo drošības prasību īstenošanu. Arī kolēģiem, kuri izvēlējušies par labu darbam birojā, ir jāņem vērā papildu izaicinājumi – sākot no rūpīgas ceļa uz darbu un no darba plānošanas un divu metru distances ievērošanas birojā un beidzot ar atziņu, ka pusdienu pārtraukumā labāk izvēlēties no mājām līdzi paņemto vai kurjeru piegādāto ēdienu, ne mērot ceļu uz kādu no iecienītajām pusdienu vietām pilsētā.

Īpašu vērtību kolēģu acīs ieguvusi biroja bibliotēka. Šķiet, ka "normālos" apstākļos tās esamība un saturs līdz galam netika novērtēti. Taču jaunajā realitātē kolēģiem nākas atzīt, ka privātais grāmatplaukts ir labs atbalsts brīvā laika pavadīšanai, bet ne kvalitatīvam un pilnvērtīgam darba procesam. Turklāt vairāki kolēģi norāda, ka juridiska rakstura literatūra ir nebūt ne pirmā izvēle, domājot par sava personiskā grāmatplaukta saturu. Iespējams, ka šai ziņā varētu notikt izmaiņas, ja darbs no mājām nākotnē kļūs par ierastāku parādību. Tādā gadījumā mājas grāmatplauktā varētu parādīties neliels profesionālās literatūras stūrītis, kura saturs būtu atkarīgs no kolēģa specializācijas.

Visbeidzot, "Cobalt" juristi un advokāti pēdējo dažu nedēļu laikā jo īpaši augstu vērtē mūsu biroja atbalsta personāla darbu un tehnisko nodrošinājumu. Lietas, kuras ikdienā šķita pašsaprotamas un atsevišķos gadījumos pat kaitinoši apgrūtinošas (piemēram, precīza darba laika uzskaite, dokumentu un korespondences skrupuloza reģistrēšana), pašlaik iegūst citu vērtību. Tieši šobrīd mēs varam novērtēt visas "mazās lietas," ko ikdienā izdara mūsu biroja atbalsta personāls, lai mēs varētu koncentrēties tikai un vienīgi savam darbam.

Ikviens praktisks jautājums tiek nokārtots ātri un efektīvi, IT atbalsts darbojas 24/7 režīmā, tiek papildus piedomāts par kolēģiem, kuri ir tā sauktajā Covid-19 riska grupā. Tiek domāts arī par kolēģu fizisko un garīgo labsajūtu – vairākas reizes nedēļā varam vingrot mājās, izmantojot videozvana funkciju un biroja nodrošināto treneri. Papildus ikdienas biroja sapulcēm, kurās apspriežam prakses grupu aktualitātes un darbus, tiek organizēti ar juridiskām tēmām nesaistīti semināri. Biroja virtuālajā bibliotēkā ir apkopoti dažādi resursi, kas var būt noderīgi, ilgstoši paliekot mājās: ir gan saraksts ar interneta veikaliem attālinātiem pirmās nepieciešamības preču iepirkumiem ikdienā, gan saites uz virtuālajām tūrēm pa dažādiem muzejiem, koncertierakstiem utt.

Šī jaunā realitāte noteikti atstās iespaidu uz to, kā mūsu profesijā tiek vērtēta strādāšana attālināti. Turklāt vērtējums mainīsies gan tiem kolēģiem, kuri līdz šim bijuši rezervēti pret darbu no mājām, gan arī tiem, kuri līdz šim domāja, ka darbs birojā ir pārvērtēts, jo visu var izdarīt, strādājot mājās. Tāpat arī mainīsies attiecību dinamika ar klientiem – šis laiks parāda, ka klātienes tikšanās visos gadījumos nav nepieciešama un pietiek sazvanīties vai sarakstīties, lai efektīvi atrisinātu kādu jautājumu. Taču galvenais secinājums ir un paliek, ka nekas nevar aizstāt cilvēciskas attiecības starp cilvēkiem.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Mas A., Pallais A. Valuing Alternative Work Arrangements. Pieejams: https://economics.stanford.edu/sites/g/files/sbiybj9386/f/alternative_work_arrangements.pdf [skatīts 12.04.2020.]. Pētījumā arī norādīts, ka vēl lielāku atlīdzības samazinājumu (līdz pat 20 %) darbinieki akceptētu, ja varētu lielākā mērā noteikt savu dienas kārtību.

2.  Ministru kabineta 2020. gada 12. marta noteikumi Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Latvijas Vēstnesis, 12.03.2020., Nr. 51A.

3.  Skat., piem.: Bloom N.A. Does Working from Home Work? Evidence from a Chinese Experiment. Pieejams: https://www.gsb.stanford.edu/faculty-research/working-papers/does-working-home-work-evidence-chinese-experiment [skatīts 12.04.2020.].

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Tarlaps M. Uzmanību – jurists mājās!
Attālināta darba organizācija advokātu birojā. Jurista Vārds, 21.04.2020., Nr. 16 (1126), 32.-33.lpp.
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vita
21. Aprīlis 2020 / 11:24
24
ATBILDĒT
"...kā vienu no galvenajiem attālinātas strādāšanas trūkumiem norādīja nepastarpinātas komunikācijas ar kolēģiem trūkumu. Proti, esot uz vietas birojā, vienmēr ir iespēja pārrunāt sev aktuālu problēmjautājumu vai pārbaudīt savas idejas pie kolēģiem."- !!!- Tas gan liecina par to, ka cilvēkam nav pašam savu zināšanu, nav spējīgs strādāt un pieņemt lēmumus patstāvīgi, bet dzīvo uz kolēģu zināšanu rēķina. Tik ļoti gribās, lai beidzot darba tirgū tiktu piedāvāts attālinātais darbs ar akorda algu, tad visi laika dīkdieņi, kuriem darba laiks sastāv vismaz 40% apmērā no nelietderīgas komunicēšanas ar kolēģiem, būtu darbs birojā, savukārt patstāvīgajiem, atbildīgajiem, kārtīgajiem, pašpietiekamajiem būtu attālināts darbs.
Kolēģis > Vita
12. Maijs 2020 / 08:54
1
ATBILDĒT
Prieks, ka nestrādāju kopā ar Tevi.
cilveks
21. Aprīlis 2020 / 10:34
1
ATBILDĒT
Šis labs:
"videokonferences ir lieliska iespēja gūt jaunas idejas personiskā grāmatplaukta papildinājumam vai izmaiņām mājokļa interjerā."

Es novērtēju, ka varu būt mājās un vairāk laika pavadīt ar "sīčiem".
Tas mobilizē strādāt gudrāk - atmest "liekos" darbus, vairāk plānot un mobilizēties. Bieži ir tā, ka nesanāk un nākas strādāt garas nakts stundas.

Bet - pēdējā mēneša laikā esmu savu bērnu vairāk vannojis, biežāk viņam lasījis vakara pasakas, gājis pastaigās. To, ko iepriekš nedarīju aizbildinoties ar to, ka esmu darbā pārguris, vakarā gribu atpūsties u.c. "atmazkām"

Man gan liekas, ja jurists savam bērnam nespēj izskaidrot "ko tētis/mamma dara darbiņā?", tad varbūt ir laiks mainīt profesiju?

Vakar pastaigā ar vidējo meitu runājām, ka mūsu prioritātes dzīvē atklāj nevis tas, ko stāstām par savām vērtībām, bet gan tas, cik daudz laika tām patiesībā veltām.

Lai jauka ģimenes un darba dzīves saskaņošana. Nevis otrādi.

:)
Sanita > cilveks
21. Aprīlis 2020 / 10:38
1
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos! Jo īpaši tam, ka, jā, darba stundas ir izstiepušās garākas, taču vienlaikus arī ar bērniem nekad iepriekš dzīvē nav pavadīts kopā tik daudz laika. To izjūtu gan fiziski, gan garīgi, un, pat ja kāda brīdī šis un tas nogurdina, tad patiesibā tāpat jūtos kā ieguvēja, ka varu ar viņiem tik daudz būt kopā.
visi numura raksti
Andris Tauriņš, Linda Reneslāce
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā bez atļaujas likumīgi izmantot citai personai piederošu preču zīmi jeb tiesību izsmelšana un tās izņēmumi
Šajā rakstā aplūkots tiesību izsmelšanas principa preču zīmju tiesībās saturs un izņēmumi. Tostarp raksts ieskicē vērtējumu, vai arī negodīgas komercprakses aizliegums un negodīgas konkurences aizliegums ir papildu rīki, ar ko ...
Intervija
Lai Eiropas Savienības tiesību piemērošana un izpratne būtu vienveidīga visās dalībvalstīs
Ministru kabinets 24. martā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci stratēģijas jautājumos Kristīni Pommeri apstiprināja par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas ...
Dina Gailīte
Informācija
Likumdošanas darbs Saeimā ārkārtas apstākļos
Laima Veidemane
Skaidrojumi. Viedokļi
Kādas izmaiņas paredz jaunais Preču zīmju likums
2020. gada 6. martā stājās spēkā Preču zīmju likums, un līdz ar to spēku zaudēja likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Ar Preču zīmju likumu tiek īstenotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. ...
Anna Krasanova
Skaidrojumi. Viedokļi
Coo Culte lietas stāsts: vai preču noma patiesi ir absolūti atļauta darbība
Pagājušā gada izskaņā Latvijas publiskajā telpā plašu rezonansi raisīja tā dēvētā Coo Culte kleitu nomas lieta. Lai gan šobrīd tajā gala nolēmums jau ir stājies spēkā, aizvien ir neatbildēti jautājumi par atsevišķu normu ...
6 komentāri
AUTORU KATALOGS