ŽURNĀLS No citas puses

Jau vairākus gadus aizvien biežāk publiskā telpā tiek runāts par to, ka tehnoloģiju attīstība varētu būtiski izmainīt veidu, kā mēs strādājam. Gadu desmitiem darbs birojā bija sava veida etalons, uz ko tiecās aizvien vairāk jauno censoņu. Tas saistījās ar labklājību un stāvokli sabiedrībā, tai pašā laikā radot ilūzijas par to, ka šāds darbs nodrošina "vieglāku naudu". Taču laika gaitā paši biroju darbinieki aizvien biežāk ir aizdomājušies, kādēļ gan katru dienu jāmēro ceļš uz darbu un no darba, ja mājās ir viss nepieciešamais pienākumu izpildei: dators, telefons, interneta pieslēgums. Kādā nesenā pētījumā pat secināts, ka darbinieki būtu gatavi saņemt par 8 % mazāku atlīdzību, ja vien tiem tiktu dota iespēja strādāt no mājām.¹

Un patiesi – kamēr vien tiek nodrošināta darba uzdevumu izpilde, vai ir nozīme tam, kur darbinieks strādā? Dažu nedēļu laikā esam pārliecinoši secinājuši, ka atbilde uz šo jautājumu ir – jā!

Ļoti daudz kolēģu kā vienu no galvenajiem attālinātas strādāšanas trūkumiem norādīja nepastarpinātas komunikācijas ar kolēģiem trūkumu. Proti, esot uz vietas birojā, vienmēr ir iespēja pārrunāt sev aktuālu problēmjautājumu vai pārbaudīt savas idejas pie kolēģiem. It kā jau to var izdarīt, arī piezvanot vai uzrakstot e-pastu. Taču, kā trāpīgi norādīja viens kolēģis, telefona zvans var būt nelaikā, bet e-pasts – palikt bez atbildes uz ilgāku laiku. Bieži vien tieši neformālas sarunas biroja virtuvē vai gaiteņos izrādās visproduktīvākās. Daži kolēģi gan uzsver, ka ierobežotā komunikācija liek būt izlēmīgākiem, tādējādi ātrāk pieņemot lēmumu par tālāko rīcību vai labāko argumentu klienta lietā.

Turpinot par savstarpējo komunikāciju – gan kolēģu starpā, gan ar klientiem, kolēģi uzsver vēl dažus būtiskus aspektus. Pirmkārt, lai arī personiska saziņa ar klientu ir mūsu darba būtiska sastāvdaļa, taču ne vienmēr klātienes tikšanās ir labākais veids, kā pārrunāt lietas un nonākt pie rezultāta. Attālināta saruna padara komunikāciju koncentrētāku un efektīvāku. Otrkārt, jo īpaši svarīgi kļūst piedomāt pie elektroniskās saziņas etiķetes, atceroties, ka darba dienai joprojām ir sākums un noslēgums. Ir jāizvērtē, vai patiešām konkrēto ziņu vai e-pastu kolēģim vai klientam nevar nosūtīt no rīta, nevis vēlu vakarā vai pat naktī. Treškārt, videokonferences ir lieliska iespēja gūt jaunas idejas personiskā grāmatplaukta papildinājumam vai izmaiņām mājokļa interjerā.

Kolēģu vērtējums par savu darba produktivitāti, strādājot no mājām, ir atšķirīgs. To ietekmē vairāki faktori, tostarp personiskās rakstura iezīmes, ārkārtējās situācijas dēļ noteiktie ierobežojumi² u.c. Kad, izsakoties viena kolēģa vārdiem, darba laiks, darba vieta un darba vide to ierastajā nozīmē vairs nepastāv, darba produktivitātei pievēršama īpaša nozīme. Lai arī pētījumi uzrāda, ka strādāšana attālināti palielina produktivitāti,³ praksē ir daudzi "bet".

Galvenokārt kolēģu atsauksmēs tiek uzsvērts, ka darbs no mājām izpludina robežas starp darba un brīvo laiku. Piemēram, no vienas puses, rodas iespēja kļūt lielākam noteicējam pār savu dienas plānu, taču nereti tas "atspēlējas" ar strādāšanu vēlāk vakaros. Un tas pat ir ne tik daudz pašdisciplīnas jautājums, cik fiziskas robežas neesamība starp darba un dzīves vietu.

Piesauktais pētījums, visticamāk, nav pilnībā attiecināms uz pašreizējo situāciju, jo īpaši, ja runa ir par kolēģiem, kuriem ir bērni. Strādāšana attālināti, mājās esot visiem ģimenes locekļiem, diemžēl nenozīmē kvalitatīvu pienesumu pārējiem ģimenes locekļiem, jo nereti jurista darba specifika prasa ilgstošu norobežošanos atsevišķā telpā (prombūtne klātesot). Ikviens vecāks pēdējo dažu nedēļu laikā būs pārliecinājies, ka mācīšanās no mājām var būt lielāks izaicinājums nekā darbs no mājām. Lai cik daudz darba arī nebūtu, zināms laiks jāvelta bērniem, un arī tas vēlāk ietekmē darba laika ilgumu vakara stundās. Ar cita veida grūtībām saskaras kolēģi, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni. Viņu "iejaukšanās" darba procesā visnepiemērotākajā brīdī ir jauna pieredze, jo mazākiem bērniem vecāku ilgstoša lūkošanās datora ekrānā neasociējas ar strādāšanu (ja kādam no kolēģiem ir pozitīva pieredze, kā saprotami un interesanti pastāstīt trīsgadniekiem vai četrgadniekiem bērnudārzā, "ko tētis/mamma dara darbiņā," tad daudzi "Jurista Vārda" lasītāji novērtētu dalīšanos ar šādu pieredzi, jo "sacenšanās" ar ugunsdzēsējiem, lidmašīnu stjuartiem u.tml. profesiju pārstāvjiem rada zināmu spriedzi gan pašiem vecākiem, gan bērniem).

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pārsteigums, ka vairāki kolēģi, izmēģinot strādāšanu no mājām, tomēr devuši priekšroku darbam birojā (ja ne katru dienu, tad vismaz dažas dienas nedēļā). Biroja administratīvajam personālam tas nozīmē papildu rūpes, domājot par visu nepieciešamo drošības prasību īstenošanu. Arī kolēģiem, kuri izvēlējušies par labu darbam birojā, ir jāņem vērā papildu izaicinājumi – sākot no rūpīgas ceļa uz darbu un no darba plānošanas un divu metru distances ievērošanas birojā un beidzot ar atziņu, ka pusdienu pārtraukumā labāk izvēlēties no mājām līdzi paņemto vai kurjeru piegādāto ēdienu, ne mērot ceļu uz kādu no iecienītajām pusdienu vietām pilsētā.

Īpašu vērtību kolēģu acīs ieguvusi biroja bibliotēka. Šķiet, ka "normālos" apstākļos tās esamība un saturs līdz galam netika novērtēti. Taču jaunajā realitātē kolēģiem nākas atzīt, ka privātais grāmatplaukts ir labs atbalsts brīvā laika pavadīšanai, bet ne kvalitatīvam un pilnvērtīgam darba procesam. Turklāt vairāki kolēģi norāda, ka juridiska rakstura literatūra ir nebūt ne pirmā izvēle, domājot par sava personiskā grāmatplaukta saturu. Iespējams, ka šai ziņā varētu notikt izmaiņas, ja darbs no mājām nākotnē kļūs par ierastāku parādību. Tādā gadījumā mājas grāmatplauktā varētu parādīties neliels profesionālās literatūras stūrītis, kura saturs būtu atkarīgs no kolēģa specializācijas.

Visbeidzot, "Cobalt" juristi un advokāti pēdējo dažu nedēļu laikā jo īpaši augstu vērtē mūsu biroja atbalsta personāla darbu un tehnisko nodrošinājumu. Lietas, kuras ikdienā šķita pašsaprotamas un atsevišķos gadījumos pat kaitinoši apgrūtinošas (piemēram, precīza darba laika uzskaite, dokumentu un korespondences skrupuloza reģistrēšana), pašlaik iegūst citu vērtību. Tieši šobrīd mēs varam novērtēt visas "mazās lietas," ko ikdienā izdara mūsu biroja atbalsta personāls, lai mēs varētu koncentrēties tikai un vienīgi savam darbam.

Ikviens praktisks jautājums tiek nokārtots ātri un efektīvi, IT atbalsts darbojas 24/7 režīmā, tiek papildus piedomāts par kolēģiem, kuri ir tā sauktajā Covid-19 riska grupā. Tiek domāts arī par kolēģu fizisko un garīgo labsajūtu – vairākas reizes nedēļā varam vingrot mājās, izmantojot videozvana funkciju un biroja nodrošināto treneri. Papildus ikdienas biroja sapulcēm, kurās apspriežam prakses grupu aktualitātes un darbus, tiek organizēti ar juridiskām tēmām nesaistīti semināri. Biroja virtuālajā bibliotēkā ir apkopoti dažādi resursi, kas var būt noderīgi, ilgstoši paliekot mājās: ir gan saraksts ar interneta veikaliem attālinātiem pirmās nepieciešamības preču iepirkumiem ikdienā, gan saites uz virtuālajām tūrēm pa dažādiem muzejiem, koncertierakstiem utt.

Šī jaunā realitāte noteikti atstās iespaidu uz to, kā mūsu profesijā tiek vērtēta strādāšana attālināti. Turklāt vērtējums mainīsies gan tiem kolēģiem, kuri līdz šim bijuši rezervēti pret darbu no mājām, gan arī tiem, kuri līdz šim domāja, ka darbs birojā ir pārvērtēts, jo visu var izdarīt, strādājot mājās. Tāpat arī mainīsies attiecību dinamika ar klientiem – šis laiks parāda, ka klātienes tikšanās visos gadījumos nav nepieciešama un pietiek sazvanīties vai sarakstīties, lai efektīvi atrisinātu kādu jautājumu. Taču galvenais secinājums ir un paliek, ka nekas nevar aizstāt cilvēciskas attiecības starp cilvēkiem.