Šajā rakstā norādīšu uz pāris pārdomām, kas radušās, vērojot izmeklēšanas praksi, tai skaitā piedaloties kā ekspertei Valsts kontroles veiktajā revīzijā, sekojot līdzi jaunajām vēsmām izmeklētāja un prokuroru sadarbībā (kopdarbībā), kas parādījušās gan Kriminālprocesa likuma normās, gan tiesībpiemērošanas praksē līdz ar prokuratūras vadības maiņu. Un šīs pārdomas saistās ar vairākiem problemātiskiem aspektiem, kuriem vēlos pievērst uzmanību.
Mūsdienu kriminālprocesā Latvijā izmeklētājs nenoliedzami ir būtisks kriminālprocesa piemērotājs un subjekts, no kura lielā mērā atkarīga kriminālprocesa mērķa sasniegšana. Kā par kriminālprocesu tā sākumposmā atbildīgais viņš "liek pamatus" tālākai kriminālprocesa virzībai un zināmā veidā nosaka tās rezultātu.
Tas, ka ar izmeklēšanas veikšanu Latvijā viss nav kārtībā, nav jauns atzinums, par to runāts jau vairākkārt. Tai skaitā uzmanību tam pievērsta Valsts kontroles 2017. gada lietderības revīzijā par izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā.1 Savus apsvērumus par izmeklētāja un izmeklēšanas iestāžu tiesisko statusu, esošām nepilnībām un to iespējamiem labošanas virzieniem jau esmu paudusi publikācijās iepriekš.2 Šajā rakstā norādīšu uz pāris pārdomām, kas radušās, vērojot izmeklēšanas praksi, tai skaitā piedaloties kā ekspertei Valsts kontroles veiktajā revīzijā, sekojot līdzi jaunajām vēsmām izmeklētāja un prokuroru sadarbībā (kopdarbībā), kas parādījušās gan Kriminālprocesa likuma normās, gan tiesībpiemērošanas praksē līdz ar prokuratūras vadības maiņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes