ŽURNĀLS Numura tēma

9. Jūlijs 2013 /Nr.27/28 (778/779)

Būtiski atšķiras drošības prasības papīra un elektroniskiem dokumentiem
13 komentāri
Sandra Jakušenoka
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja 

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Likuma 9. panta grozījumi paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) ir apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

Ar šo tiesību normu likumdevējs, no vienas puses, izvirza paaugstinātu tiesiskās drošības standartu attiecībā uz dokumentu parakstīšanu – personas paraksts apliecināms notariāli.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dargute
10. Jūlijs 2013 / 09:01
0
ATBILDĒT
Raksta būtība ir saprotama - rīcībspējīgs cilvēks izmanto notāra pakalpojumus. Ja tiek izmantots e-paraksts, cilvēks nav rīcībspējīgs, jo kurš gan rīcībspējīigs cilvēks izmanto apšaubāmus parakstus.
ai_bi
10. Jūlijs 2013 / 08:58
0
ATBILDĒT
Nevaru noturēties bez viedokļa par notāru funkciju - noteikt vai pārbaudīt personu rīcībspēju. Prakse - balts vai melns būtu jāizbeidz, jo psihiskās problēmas var būt arī daļējas un uz laiku, bet notāriem būtu jābūt tiem, kam būtu jāpiedalās un jārosina mainīt (valsts līmenī) attieksmi pret šādiem cilvēkiem. Ja jau doma ir aizsargāt rīcībnespējīgas personas darījumos, tad veids, kā tas tiek darīts - to neattaisno. Ir arī tādi darījumi, kurus var veikt rīcībnespējīgas personas (piemēram, veikalā vai bankā). Vienvārdsakot, ir par ko ņemt naudu uz tiesību ierobežošanas rēķina.
Magone
9. Jūlijs 2013 / 21:43
0
ATBILDĒT
Es Jums pilnīgi piekrītu. No savas prakses varētu minēt daudz uzskatāmu piemēru (gan ne Komerclikuma jomā). Tas, ko Jūs rakstījāt, ka tiek iets nepareizais ceļš, tā ir pilnīga taisnība. Tas notiek arī citās jomās. Mēs cīnāmies ar sekām, nevis cēloņiem. Kā viens no iemesliem ir tas, ka mūsu valstī nav policijas. Jā, arī es kādreiz pirms gadiem 10 domāju, ka ir. Vairākus desmitus reižu esmu tur vērsusies, zinu rezultātu. Rezultāts ir nulle vai gandrīz nulle. Kā teica viens ārzemnieks -ja jūs viņiem maksājat tējas naudu, jūs iegūstat mērkaķus (angliski tas izklausījās labāk).
Gunars
9. Jūlijs 2013 / 21:29
0
ATBILDĒT
Lietuvā un Igaunijā arī ir obligāti pie notāra, tāpat kā Vācijā. Par Franciju un šīs valstis ir tikai daži piemēri. Tāpat kā Šveice utt. Diez vai tās visas to noteikušas tikai tāpat vien.
A.Strupišs
9. Jūlijs 2013 / 20:26
0
ATBILDĒT
Principā likumu apiet nav iespējams. Bet ir iespējams apiet valsts iespējas šo likumu pareizi piemērot :) Turklāt, diemžēl, daudz un dažādos veidos.
Armands
9. Jūlijs 2013 / 17:47
0
ATBILDĒT
Ar vienu Franciju ir tā kā drusku par maz, lai pamatotu apgalvojumu, ka \"lielākajā daļā Eiropas valstu nekustamo īpašumu darījumi var tikt kārtoti tikai pie notāriem\". Kā tad ir Vācijā? Vai tepat pie mūsu kaimiņiem igauņiem vai lietuviešiem?

Turklāt, ja nemaldos, tad Francijas tiesību sistēmā ir salīdzinoši būtiskas atšķirības no Latvijas tiesību sistēmas regulējuma attiecībā uz nekustamo īpašumu, tiesībām uz to un rīcību ar to.

Tāpēc, kā savu reizi JV komentāros rakstīja viens no šīs dienas JV autoriem A.Strupišs: nu nevajag nekritiski pārņemt un ārpus konteksta mūsu tiesību sistēmā ievietot no citām valstīm aizgūtus regulējumus.
Magone
9. Jūlijs 2013 / 17:18
0
ATBILDĒT
Bet neparastais cilvēks, kurš īpašumus pērk bieži, jau ir tā ielauzies šajā sfērā, ka viņam tāds notārs nemaz nav vajadzīgs. Tie parastie cilvēki jau parasti arī iet pie notāra. Tas jau nav aizliegts. Runa iet par līgumu slēgšanas brīvību un samērīgumu.

Kad kāds piesauc kādu Eiropas valsti kā piemēru, man tas liekas nenopietni, jo atšķirīga ir tiesību vēsture, valsts vēsture, iedzīvotāju tiesiskā apziņa. Man patika kā reiz viens jurists teica -likumā, kas ārzemēs labi darbojas, latviešu talanti 2 nedēļās atradīs robus un izdomās kā to apiet.
Čaiņiks
9. Jūlijs 2013 / 17:15
0
ATBILDĒT
Pēc krīzes nekustamo īpašumu tirgū notāri ir centušies pie katras mazākās iespējas nolobēt savu funkciju paplašināšanu. Tas ir diezgan vispārzināms fakts, kuru noliegt ir muļķīgi.
Gunārs
9. Jūlijs 2013 / 17:08
0
ATBILDĒT
Palūkojaties apkārt uz citām Eiropas valstīm! Lielākajā daļā tas tā ir! Piem., Francijā, kur tagad studēju, tas tā ir jau gs. Valsts un sabedrība no tā iegūst, jo nodokļu iekāsēšana ir 100%, tiesu noslodze maza un pilnīga skaidrība ar to, kas notiek ar pašu galveno resursu - zemi! Parastais cilvēks no tā neciešs, bet tikai iegūst. Cik parsts cilvēks bieži pērk nekustamo īpašumu? Vienu vai diva sreizes mūžā.
Armands
9. Jūlijs 2013 / 17:04
0
ATBILDĒT
Notāru alkatība nav mīts, emocijas vai racionalitātes trūkums. Atliek atcerēties, piemēram, kādu laiku atpakaļ - pēc krīzes nekustamo īpašumu tirgū - notāru lobēto ideju, ka nekustamo īpašumu darījumi būtu slēdzami tikai pie notāra.
Gunārs
9. Jūlijs 2013 / 16:52
0
ATBILDĒT
Hmm, dīvaini. Rakstā neiet runa par to, ka visos gadījumos iesaistāms notārs. Tiek sniegts viedoklis par teorētisku jautājumu, uz kuru nevar skatīties tik primitīvi, kā Jūs to izdarat. Jūs to nonivilējāt, jo nevis racionāli padomājāt, bet emocionāli pakļāvāties kaut kādam mītam. Žēl ..
Čaiņiks
9. Jūlijs 2013 / 16:45
0
ATBILDĒT
Pārmaiņas pēc šoreiz jāpiekrīt Magonei.



Dažiem laikam šķiet, ka ar esošajiem grozījumiem pa maz ienāks naudiņas. Tā teikt, alkatībai nav robežu.
Magone
9. Jūlijs 2013 / 15:05
0
ATBILDĒT
Nu, jā... Tāds notāru lobijs sen nebija redzēts. Elektroniskais paraksts tomēr neesot drošs, bet notārs -fiziska persona, esot pilnīga drošība. It kā Latvijā nebūtu notāru, pret kuriem uzsākti kriminālprocesi un kuri savu amatu zaudējuši. Lietojot elektronisko parakstu, nevarēšot pārliecināties, vai persona ir rīcībspējīga. Bet, kas liek domāt, ka persona varētu būt rīcībnespējīga (pareizāk, ar ierobežotu rīcībspēju), ja šāda informācija nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā? Ja kādai personai arī ir šajā ziņā problēmas, tad kā notārs zinās, vai persona ir atnākusi savās \"tumšajās\" vai \"gaišajās\" dienās? Notārs nav ārsts. Ja persona būs nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, maz ticams, ka spēs parakstīt dokumentu ar elektronisko parakstu.

Kad tiek lietota internetbanka, tad visiem liekas droši, ka ir kodu kalkulators utt., bet tiklīdz jāparakstās ar elektronisko parakstu, tad tas nemaz neesot tik droši. Vismaz notāru izpratnē.

Ja arī elektroniskais paraksts negarantē 100% drošību (un arī notāri to negarantē, kas vispār dzīvē to var garantēt), tad nav pieļaujami tik būtiski ierobežojumi uzņēmējiem likt parakstīties vienmēr notāra klātbūtnē, tā vietā, lai, nedod dievs, kāda persona ar gara darbības traucējumiem kādreiz neizmantotu elektronisko parakstu dokumentiem iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā. Šāds ierobežojums nebūtu samērīgs.
visi numura raksti
Numura tēma
Komerclikuma aktuālo – antireiderisma grozījumu būtība
Pagājušās nedēļas pirmdienā, 1. jūlijā, stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas tika jo īpaši gaidīti, cerot, ka ar to palīdzību izdosies risināt tā sauktā reiderisma problēmu Latvijā. Tādējādi Komerclikums ir ...
3 komentāri
Aldis Alliks
Numura tēma
Korporatīvā plīvura pacelšanas krimināltiesiskie aspekti
Šajā rakstā tiks apskatīta krimināltiesiskā atbildība, kāda varētu būt panākama Latvijā lietās par noziedzīgiem nodarījumiem komercdarbībā – Komerclikuma 1. panta pirmās un otrās daļas izpratnē, pielietojot no anglosakšu ...
3 komentāri
Evija Novicāne
Numura tēma
Dalībnieka atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai
Šā raksta jeb pētījuma mērķis ir iztirzāt jautājumu par kapitālsabiedrības dalībnieku civiltiesisko atbildību gadījumos, ja kapitālsabiedrība ir novesta līdz maksātnespējai, īpašu uzmanību pievēršot šādas atbildības ...
Aigars Strupišs
Viedoklis
Valsts, nespējot cīnīties ar blēžiem, ierobežo visus uzņēmējus
22 komentāri
Indra Aužele
Numura tēma
Dalībnieku reģistra nodalījums, tā noformēšana un iesniegšana Uzņēmumu reģistrā

Līdz ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, būtiski tiek mainīta izpratne par dalībnieku reģistru, tā noformēšanu, parakstīšanu un iesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

4 komentāri
AUTORU KATALOGS