ŽURNĀLS Numura tēma

Tā kā Egils Levits un viņa atbalsta grupa nule ir publiskojuši savu (manuprāt, 19. gadsimta vai katrā ziņā – pirmsholokausta laikmeta idejās balstīto) Satversmes preambulas tekstu, vēlos publiskot savu versiju. Tā nav oriģināla. Pēc būtības tas ir Islandes neoficiālā, vēl nepieņemtā konstitūcijas preambulas teksta tulkojums. Uz to savā bloga ierakstā portālā politika.lv norādīja Iveta Kažoka. Man ļoti iepatikās islandiešu domu gājiens. Turklāt man pavisam netīk doma, ka tagad visi ņemsies ap E. Levita grupas izprātotajām šausmām, skaldīs matus par formulējumiem un citādi plāksterēs, špricēs un smiņķēs to beigto zirgu. Tāpēc es pārtulkoju islandiešu preambulu, pārtaisīju to preambuliskā stilā un pieliku klāt mazliet no Latvijas specifikas (t.i., latviešu valodas saglabāšanu kā visas valsts rūpi).

Zem šādas preambulas es būtu gatavs parakstīties. Katrā ziņā – ņemiet to, spriediet par to un salīdziniet, kuru Jūs vēlētos redzēt savas valsts pamatlikuma galvgalī.

Mēs, Latvijas tauta,

– vēloties izveidot taisnīgu sabiedrību, kurā katram cilvēkam ir vienādas iespējas;

– apzinoties to, ka mūsu daudzveidīgā izcelsme bagātina mūsu sabiedrību un ka kopā mēs esam atbildīgi par mūsu senču mantojumu, mūsu zemi, tās vēsturi, dabu, latviešu valodu un kultūru;

– uzsverot, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kuras pamatvērtības ir brīvība, vienlīdzība, demokrātija un cilvēktiesības;

– uzņemoties rūpes par Latvijas iedzīvotāju labklājību, to kultūras veicināšanu, kā arī cilvēku dzīves un uzskatu daudzveidības cienīšanu;

– vēloties veicināt harmoniju, drošību un laimi kā šajā, tā nākošajās paaudzēs;

– un apņemoties stiprināt mieru un cieņu pret citām tautām un visu cilvēci,

Pieņemam šādu Satversmi.