Lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu, ko izskata administratīvās tiesas, nolēmums skar arī nepilngadīgo personu (bērnu), par kuras aizgādību tiek lemts. Tāpēc nepilngadīgā persona ir pieaicināma lietā trešās personas statusā. Turklāt šajā statusā jāpieaicina tieši pati nepilngadīgā persona. Bērna aizbildņa (vai attiecīgi jebkura cita bērna pārstāvja – autores piezīme) pieaicināšana trešās personas statusā nenozīmē, ka lietā ir pieaicināts arī pats bērns.1 Nepilngadīgā persona kā ikviens cits procesa dalībnieks ir apveltīta ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pamattiesībām uz taisnīgu lietas izskatīšanu, kā arī no administratīvā procesa viedokļa nepilngadīgai personai ir tiesības izteikties par tās tiesības un tiesiskās intereses skarošu lēmumu. Tāpat valsts atbilstoši Satversmes 96. un 110. pantam aizsargā bērna tiesības, tostarp privāto un ģimenes dzīvi, un īpaši palīdz no varmācības (vardarbības) cietušiem bērniem.
Uz bērna viedokļa noskaidrošanu un ņemšanu vērā tieši norāda, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešā daļa,2 20. panta otrā daļa,3 ANO Konvencijas par bērna tiesībām 9. panta 2. punkts,4 12. pants,5 Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu 3. pants6 un 6. panta "c" punkts,7 Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta pirmā daļa.8 Tāpat izvērsti skaidrojumi par šo tiesību saturu ietverti ANO Bērnu tiesību komitejas komentāros9 un Eiropas Padomes Ministru komitejas vadlīnijās (pamatnostādnēs) par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu un šīs vadlīnijas skaidrojošajā memorandā.10
No minētā regulējuma izriet: ja bērns ir spējīgs formulēt viedokli, tas ņemams vērā atkarībā no bērna vecuma un brieduma. Tas nozīmē piešķirt pienācīgu nozīmi lietā bērna viedoklim un jūtām attieksmē pret vecākiem, kā arī tiesai pienācīgi ņemt vērā bērna tiesības uz privāto dzīvi.11 Kopumā bērnu tiesību aizsardzības lietas nav vērstas uz vecāku sodīšanu par vecāku pienākumu neievērošanu pret bērnu, bet šajos procesos primāra ir bērna vislabāko interešu aizsardzība,12 kā arī jebkurā iztiesāšanā, kas atstāj iespaidu uz bērna nākotni, ir jānodrošina arī bērna kā pamattiesību subjekta aizsardzība.13
Tāpēc arī bērna viedoklis noskaidrojams, lai vispusīgāk lietā izzinātu, kas ir bērna vislabākajās interesēs, un līdz ar to efektīvi aizsargātu bērna tiesības.
Ievērojot minēto, raksta mērķis ir apskatīt nepilngadīgo personu viedokļa noskaidrošanas procesu administratīvajās lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu vecākiem. Vērtējot Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas praksi ilgtermiņā, tā pamatā neuzrāda būtiskas kļūdas tiesību normu piemērošanā nepilngadīgo personu viedokļa noskaidrošanā. Tiesu prakse ir pietiekami vienota, un tā pamatā atbilst Senāta izteiktajām atziņām. Raksta mērķis tāpēc vairāk ir vērsts uz to, lai apskatītu līdzšinējo tiesu praksi, vērtētu problēmaspektus un pievērstu uzmanību jautājumiem, par kuriem nākotnē varētu domāt kā procesa kvalitātes uzlabošanas līdzekļiem. Tāpat, lai arī tiek apskatīta bērna viedokļa uzklausīšana tiesas procesā, pamatprincipi ir piemērojami arī iestādes procesā.
Uzklausīšanas veidi
Bērna uzklausīšana nav absolūts pienākums, kā arī bērnam ir tiesības tikt uzklausītam, nevis pienākums izteikties.14 Uzklausīšana vērtējama, ņemot vērā katras lietas apstākļus un ir atkarīga no bērna vecuma un brieduma.15 Ja tiesa nolemj, ka bērns jāuzklausa, tai jāpiedāvā bērnam faktiska un efektīva iespēja izteikties. Tiesai jāveic atbilstoši pasākumi šādas uzklausīšanas organizēšanai, ievērojot bērna intereses un katras konkrētās lietas apstākļus.16 Speciālistu vidū ir viedokļi, ka bērna vislabāko interešu kā nenoteiktā tiesību jēdziena piemērošana ir komplicēta. ANO Bērnu tiesību komiteja, šādu viedokli komentējot, ir vērsusi uzmanību, ka bērnu vislabāko interešu ievērošana ir jāuzskata par tiesībām, principu un procedūras noteikumu. Tāpat visas konvencijā noteiktās tiesības ir "bērna vislabākajās interesēs", šīm tiesībām nav hierarhijas būtiskuma ziņā, kā arī tiesības nedrīkst mazināt, negatīvi interpretējot to, kas ir vai nav bērna vislabākajās interesēs.17
Tādējādi bērna vislabāko interešu ievērošana ir gan ar materiāltiesisku, gan procesuāltiesisku nozīmi. Procesuālajā aspektā līdz ar to tas nozīmē organizēt procesu tā, lai šīs intereses ievērotu.
No iepriekš norādītajām tiesību normām un Administratīvā procesa likuma 21. panta izriet, ka atšķirībā no pilngadīgas personas, kas parasti pati lietā īsteno procesuālās tiesības, lietās, kurās ir iesaistīts bērns, viņš piedalās pastarpināti ar likumiskā pārstāvja (vecāks, aizbildnis), speciālā procesuālā pārstāvja (piemēram, sevišķais aizbildnis) vai ārpusģimenes aprūpes institūcijas pārstāvja, ja bērns atrodas šādā institūcijā, starpniecību. Tiesa līdzās pārstāvim var aicināt arī pašu nepilngadīgo personu piedalīties tiesā.
Tā kā bērna dalībai procesā ir jābūt jēgpilnai,18 tad, ja bērns tiesas procesā tiek uzklausīts, šāds viedoklis ir jāizvērtē tikpat būtiski kā jebkura cita procesa dalībnieka sniegtais viedoklis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes