MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Jau trešo gadu pēc kārtas tiesībnieku saime var lepoties ar kolēģu panākumiem Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem nacionālajā mērogā. Izvērtējot kopumā 55 pieteikumus par aizvadītā gada zinātniskajiem darbiem, LZA no tiem ir izvēlējusies divpadsmit uzvarētājus, un starp tiem ir arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, LZA īstenā locekle un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele ar monogrāfiju “State Continuity and Nationality: The Baltic States and Russia: Past, Present and Future as Defined by International Law” (Brill/Nijhoff, 2025). ...

Krimināllietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ko izdarījis transportlīdzekļa vadītājs un kas izraisījis personas nāvi, Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā par morālā kaitējuma kompensācijas nenoteikšanu cietušajam. Šajā daļā lieta būs atkārtoti jāskata apelācijas instances tiesā.  ...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta mantinieka prasība par mantojuma apliecības atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atzīšanu.  ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis AS “ASG Resolution Capital” pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem un prokurora lēmumu par pieteikuma un jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas materiālu nodošanu izskatīšanai Senātā. Pēc prokurora un pieteikuma iesniedzējas pārstāvju viedokļu uzklausīšanas tiesas sēdē Senāts ir atzinis, ka ir atjaunojams process par noziedzīgi iegūtu mantu.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 26. līdz 30. janvārim. ...

Raksta mērķis ir veikt vispusīgu ģenerālvienošanās institūta izpēti Latvijas darba tiesību sistēmā, kā arī nozīmi nodarbinātības tvērumā, akcentējot aktuālo piemērošanas praksi. Rakstā īpaša uzmanība tiks veltīta juridiskajai analīzei par ģenerālvienošanās funkcionālo nozīmi darba attiecību regulējumā un identificēti galvenie normatīvie, institucionālie un strukturālie šķēršļi ģenerālvienošanās noslēgšanai, kā arī vērtētas iespējas šo mehānismu nostiprināt un attīstīt Latvijas darba tiesību sistēmas kontekstā. Noslēgumā ir formulēti tiesiskajā argumentācijā balstīti konceptuāli un praktiski secinājumi un priekšlikumi ģenerālvienošanās institūta turpmākai attīstībai darba tiesību sistēmā. ...

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē ir izskatījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums par pienākuma uzlikšanu PMLP sniegt informāciju par fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu, kas pieteicējai nepieciešama prasības celšanai civilprocesā par parāda piedziņu.  ...

Šis būs stāsts par to, kā lasīšana aizveda mani līdz rakstīšanai un kāda bijusi manas pirmās profesijas loma manā jaunajā dzīvē, jo pēc desmit gadu pieredzes juristes darbā es šo profesiju pametu. Šis būs arī stāsts par to, kā ieklausīties sevī un uzdrīkstēties mainīt savu dzīvi, pat ja reiz ar lepnumu varēju teikt: “Esmu juriste!” ...

Valsts valodas centra veiktais atzinuma tulkojums latviešu valodā (2026). ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 19. līdz 23. janvārim. ...

23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” (turpmāk - Likums).  ...

Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā, kurā Skaidrīte Ābrama cēlusi prasību pret Edvardu Smiltēnu, lūdzot atsaukt nepatiesas, prasītājas godu un cieņu aizskarošas ziņas, atvainoties par šo ziņu izplatīšanu un piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību. Senatoru kolēģija atzina, ka prasītājas kasācijas sūdzībā norādītie argumenti neliecina par to, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums būtu nepareizs vai ka izskatāmajai lietai būtu nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums par prasības noraidīšanu pilnībā.  ...

2025. gada 8. februārī Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas tika neatgriezeniski atvienotas no Krievijas sinhronās zonas IPS/UPS,1 bet nākamajā dienā, pēc sekmīgas izolētās darbības programmas izpildes, Baltijas valstis tika pievienotas kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Savukārt 2025. gada 25. novembrī tika pabeigta arī juridiskā sinhronizācija – Baltijas pārvades sistēmas operatori (turpmāk – PSO) kļuva par pilntiesīgiem Eiropas sinhronās zonas dalībniekiem. Rakstā aplūkots, kā Baltijas valstis izveidoja juridisko pamatu sinhronizācijai, kādi izaicinājumi bija jāpārvar un kā nodrošināt sistēmas stabilu darbību nākotnē. ...