Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu.
“Pēdējos gados vērojama arvien lielāka pieņemtā regulējuma negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, par ko liecina vairāku pētījumu un uzņēmēju aptauju rezultāti. Tāpat valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai, ko Valsts kanceleja, kā koordinējošā institūcija administratīvā sloga mazināšanā Latvijas valsts pārvaldē, nolēmusi attīstīt. Proti, iesaistot Ekonomikas ministriju, kurai jau ir pieredze uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, saredzam, ka tiesību aktu izstrādes procesā turpmāk būtu jāievēro Nulles birokrātijas princips,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u.tml. Nulles birokrātijas pieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem.
Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu nulles bilanci. Tiesību aktu paketes izstrādes procesā ministrijai obligāti būs jāiesaista uzņēmēju interešu pārstāvji, saskaņojot ar viņiem administratīvā sloga izmaksu aprēķinus. Par šādiem tiesību aktu projektiem atzinumus sniegs arī Ekonomikas ministrija, savukārt Valsts kanceleja nodrošinās Nulles birokrātijas pieejas nosacījumu ievērošanas uzraudzību un kontroli.
“Nulles birokrātijas pieejas ieviešanai ir stratēģiska nozīme – iesaistot konkrēta tautsaimniecības sektora uzņēmējus tiesību akta projekta izstrādes sākumposmā, tiks veicināta izsvērtu, efektīvu un lietotājiem saprotamu risinājumu izstrāde. Savukārt gadījumā, ja administratīvais slogs šai mērķauditorijai tomēr tiks palielināts, valsts iestādei būs pienākums piedāvāt sloga samazinājumu līdzvērtīgā apjomā. Tas veicinās domāšanu “ārpus rāmjiem” un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus savas iestādes kompetences. Mēs ticam, ka šāda pieeja veicinās normatīvisma mazināšanos un iedzīvinās principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,” skaidro Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Marina Blašķe.
Nulles birokrātijas pieejas principa ievērošanu plānots uzsākt 2019. gada nogalē. Izmantojot Nulles birokrātijas pieeju, sākotnēji plānots ierobežot sloga pieaugumu uzņēmējiem, vēlāk arī nevalstiskajām organizācijām un visai sabiedrībai kopumā.
Lai palīdzētu ikvienam valsts pārvaldē vai pašvaldībā strādājošajam kvalitatīvi aprēķināt radītu slogu un attīstīt iespējami labākus risinājumus, Valsts kanceleja ir izstrādājusi praktiskās vadlīnijas “Inovācijas process administratīvā sloga mazināšanai”. Tās sniedz pēctecīgu procesa soļu aprakstu ar piemēriem, rīkiem un instrumentiem, kas palīdz noteikt administratīvo slogu un to mazināt, kā arī rast idejas inovatīvai administratīvai vienkāršošanai. Vadlīnijas ir pieejamas šeit.
Valsts kancelejas izstrādātais Nulles birokrātijas pieejas informatīvais ziņojums lasāms šeit.
