“Latvijas Vēstnesis” laidis klajā Egila Levita grāmatas “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018” papildtirāžu. Interesenti to var iegādāties izdevēja Klientu centrā vai e-grāmatnīcā.
Šā gada 15. februārī – datumā, kad pirms 97 gadiem pieņemta Latvijas Republikas Satversme – ceļu pie lasītājiem sāka oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” apgādā izdotā grāmata “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018”. Atsaucoties uz lasītāju lielo interesi, "Latvijas Vēstnesis" atkārtoti izdevis grāmatu, un to atkal iespējams iegādāties oficiālā izdevēja Klientu centrā (Bruņinieku ielā 53, Rīgā). Pasūtījumu var noformēt arī elektroniski lv.lv/gramatas.
Grāmatā apkopota jurista un politologa, tagadējā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita publicistika latviešu valodā. Izdevuma 848 lappusēs ietverta liela daļa no vairāk nekā 30 gadu laikā periodikā un citviet publicētajiem rakstiem, runām un intervijām, tādējādi atklājot gan Latvijas jaunāko laiku vēsturi, gan paša E.Levita personību un devumu.
Krājumā E. Levits plašai sabiedrībai saprotami analizē daudzus ar Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu saistītus jautājumus, savu viedokli balstot zinātniski pamatotā analīzē. Izdevums atklāj tiklab viņa ideālismu un pragmatismu, kā arī ticību Latvijas valstij un tās cilvēku spēkam.
● Interesentiem! Uzrunas, laika biedru atmiņas, autora priekšlasījums. VIDEO: Egils Levits "Valstsgriba" | Grāmatas atvēršana
● Saruna ar grāmatas idejas radītāju un izdevuma sastādītāju Rudīti Kalpiņu
Raksti krājumā simboliski sadalīti laika nogriežņos atbilstoši Latvijas valsts liktenim: “Atdzimšana” (1985–1991), “Atjaunošana” (1991–1993), “Tapšana” (1993–1998), “Nobriešana” (1999–2004), “Nostiprināšana” (2004–2010) un “Pastāvēšana” (2011–2018). Katram no tiem autors devis ievadkomentāru – kopsavilkumu par attiecīgo laikaposmu no sava šodienas skatupunkta.
Krājumu noslēdz pirmpublikācija – raksts ar nosaukumu "Valstsgriba" – jēdzienu, kurš tagad nostiprināts Satversmes priekšvārdā. “Nācijai, lai tā pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās pagātne, bet, galvenais, tai ir nepieciešama griba veidot nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur,” skaidro E. Levits.
