JAUNUMI

16. Jūnijs 2017   •   13:24

Stājies spēkā spriedums Kultūras ministrijas strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu
6 komentāri

Augstākās tiesas Civillietu departaments 15. jūnijā rīcības sēdē pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.

Izvērtējot Latvijas Republikas Kultūras ministrijas kasācijas sūdzību un prasītājas SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” pretsūdzībā minētos argumentus, Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija atzina apelācijas instances tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar to lietā stājas spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016. gada 6. decembra spriedums, ar kuru daļēji apmierināta sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” prasība pret Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu par labu SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” no Kultūras ministrijas piedzīts parāds 621 949,19 eiro un tiesas izdevumi 30 386,52 eiro, bet pavisam kopā 652 335,71 eiro. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Prasītāja SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” prasību pret atbildētāju Latvijas Republiku Kultūras ministrijas personā Rīgas apgabaltiesā cēla 2010. gada 7. septembrī par izdevumu 526 911,55 Ls (749 727,59 eiro) piedziņu. Sākotnējā vienošanās pušu starpā tika grozīta četras reizes, pēdējoreiz 2006.gada 26.novembrī paredzot līguma, kas paredz publiskās un privātās partnerības pamatprincipus Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanai, saskaņošanu līdz 2009. gada 30. aprīlim un slēgšanu līdz 2009.gada 31. jūlijam. Papildus vienošanās paredzēja, ja šīs saistības netiek izpildītas valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” vainas dēļ, vienošanās zaudē spēku, kā rezultātā valsts aģentūrai „Jaunie „Trīs brāļi”” ir pienākums atmaksāt prasītājai izdevumus, kas saistīti ar vienošanās izpildi.

Latvijas Republikas Kultūras ministrija pretprasību Latgales apgabaltiesā cēla 2014. gada 7. jūlijā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu no tās noslēgšanas dienas 2008. gada 26. novembra papildus vienošanos Nr. 4 par grozījumiem 2006. gada 28. aprīļa vienošanās Nr. JTB/1-6/47, kas noslēgta starp valsts aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi”” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Latgales apgabaltiesa 2014. gada 9. oktobrī prasību un pretprasību noraidīja pilnīgi.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pērn decembrī prasību apmierināja daļēji, par labu prasītājai kopā piedzenot 652 335,71 eiro.  Tiesa noraidīja SIA „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” prasību daļā par izdevumu 127 778,38 eiro piedziņu un Kultūras ministrijas pretprasību par 2006. gada 26. novembrī starp valsts aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi”” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jaunrīgas attīstības uzņēmums” noslēgtās papildus vienošanās par grozījumiem 2006. gada 28. aprīļa vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
16. Jūnijs 2017   •   13:36
0
ATBILDĒT
Jau žurnālisti reti kad ziņām par nolēmu pievieno pašu nolēmumu. Bet tā dara arī tiesa.

Būtu labi šādos paziņojumos ietver atsauci uz nolēmumu.
Armands > sm.
16. Jūnijs 2017   •   16:18
0
ATBILDĒT
Lūdzu, informācija par civillietu (ņemot vērā, ka Senāta rīcības sēdes lēmums pieņemts tikai vakar, tad vakar, 15.06.2017., spēkā stājies Augstākās tiesas 06.12.2017. spriedums vēl nav anonimizēts un attiecīgi vēl nav pieejams manas.tiesas.lv anonimizēto spriedumu sadaļā; pagaidiet pāris nedēļas, ja joprojām nav, lūdziet Tiesu administrāciju bez maksas izsniegt šo spriedumu):

Mutvārdu 06.12.2016 10:00 C04425110 PAC045016
JAUNRĪGAS
ATTĪSTĪBAS
UZŅĒMUMS,
Sabiedrība ar
ierobežotu
atbildību, LR
KULTŪRAS
MINISTRIJA
LR KULTŪRAS
MINISTRIJA,
JAUNRĪGAS
ATTĪSTĪBAS
UZŅĒMUMS,
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību
parāda piedziņa Atklāta Inese
Grauda
sm. > Armands
18. Jūnijs 2017   •   20:28
0
ATBILDĒT
Paldies! Jau 6 mēnešus anonimizē AT palātas spriedumu, ar kuru no valsts piedzīts vairāk par pus miljonu eiro, bet tiesas argumentācija pagaidām nezināma.
Armands > sm.
19. Jūnijs 2017   •   13:14
0
ATBILDĒT
Šoreiz nevaru piekrist kritikai par sprieduma anonimizēšanu 6 mēnešu garumā. Lieta tāda, ka anonimizē tikai spēkā stājušos spriedumus. Konkrētajā gadījumā, lai arī AT spriedums tika pasludināts 06.12.2016., tomēr spēkā tas stājās tikai 15.06.2017., kad Senāta rīcības sēdē tika atteikts pieņemt izskatīšanai kasācijas sūdzības. Ja Senāts būtu pieņēmis kasācijas sūdzības un atcēlis AT 06.12.2016., tad AT spriedums nestātos spēkā principā un attiecīgi tas arī vispār nebūtu jāanonimizē.
sm. > Armands
19. Jūnijs 2017   •   16:00
0
ATBILDĒT
Paldies par labojumu! Tomēr vai esošā kārtība ir pareiza? Šodien ziņa par sprieduma spēkā stāšanos Parex lietā, kurā arī nav pieejama argumentācija.

No ziņām par pieņemtajiem nolēmumiem vien bez pieejamiem pašiem nolēmumiem juristiem maza jēga. Tikai tas, ka vienā lietā valsts uzvarēja, otrā zaudēja.
Armands > sm.
19. Jūnijs 2017   •   16:32
0
ATBILDĒT
Ja runājam par juristiem, tad, protams, parasti ar ziņu par konkrētās tiesvedības iznākumu juristam varētu būt par maz, jo mūs interesē arī veids (spriedumā konstatētie apstākļi un motivācija), kādā konkrētā tiesvedība ir noslēgusies ar attiecīgo rezultātu. Tomēr, manuprāt, mums juristiem ir dotas pietiekošas iespējas iegūt vairāk informācijas par konkrētām tiesvedībām, kaut vai ar to pašu spriedumu anonimizāciju un pieejamību tīmeklī. Domāju, ka spriedumu nepieejamība pie ziņām par kaut vai divām konkrētajām Kultūras ministrijas un Parex lietām ir ne tik daudz saistīta ar tehnisku nespēju ātri anonimizēt šos spriedumus un publicēt tos kopā ar ziņām, bet šeit galveno lomu spēlē personas datu aizsardzība (manuprāt, pārspīlēta). Jo diez vai ir jēga no sprieduma anonimizēšanas, ja tas tiek publicēts kopā ar ziņu, kurā ir norādīti konkrētās lietas dalībnieki.
jaunumi
18. Maijs   •   16:52
Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā un lūdz skaidrot negodīgas komercprakses izpratni
14. Maijs   •   17:39
Viltotas valsts valodas prasmes apliecības iesniegšana valsts iestādei tiek sodīta ar sabiedrisko darbu
14. Maijs   •   13:42
Trim apsūdzētajiem stājies spēkā notiesājošs spriedums bankomāta spridzināšanas lietā
13. Maijs   •   13:26
Zemgales apgabaltiesu arī turpmākos piecus gadus vadīs Juris Siliņš
12. Maijs   •   14:55
Satversmei neatbilst Jūrmalas lokālplānojuma normas, kas noteic zemes īpašumā pieļaujamo apbūves augstumu
AUTORU KATALOGS