JAUNUMI

14. Septembris 2017   •   16:00

Saeima 1. lasījumā atbalsta sankciju palielināšanu par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā

Ceturtdien, 14. septembrī, Saeima pieņēma 1. lasījumā Juridiskās komisijas atbalstītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas turpmāk paredz sankciju palielināšanu, tai skaitā lielākus naudas sodus, par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauž atbalstu Saeimas lēmumam 1. lasījumā konceptuāli atbalstīt Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas sagatavotos un Juridiskās komisijas atbalstītos grozījumus.

“Grozījumu pieņemšana ļaus arī praksē pilnvērtīgi nostiprināt Satversmē noteikto principu – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda,” uzsver Dz. Rasnačs.

Tieslietu ministrs atzīst, ka sodam jābūt taisnīgam un samērīgam ar izdarītā pārkāpuma smagumu. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot sankciju mehānismu, gan palielinot sodus juridiskajām personām, gan nosakot bargākus sodus atkārtota pārkāpuma gadījumā. Sankciju pastiprināšanai būs arī preventīva nozīme, uzsver Dz. Rasnačs.

“Ceru, ka precedentu skaits, kad amatpersonas apzināti un publiski ignorē valsts valodas lietošanas prasības, ies mazumā,” grozījumu nozīmi akcentē tieslietu ministrs.

Grozījumi paredz pastiprināt sankcijas, palielinot naudas sodus, īpaši valsts amatpersonām, kā arī paredzot atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz laiku par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas.

Šobrīd attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā lielākoties kā atbildīgās personas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu tiek noteiktas fiziskas personas, nevis juridiskas personas. Tāpēc netiek ievērots taisnīguma princips un administratīvā soda mērķis. Ievērojot minēto, kodeksā ir jāparedz izmaiņas administratīvās atbildības subjektā.

Plānots noteikt atbildību arī fiziskām un juridiskām personām, kuras iniciē vai pasūta prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu izgatavošanu, lai pēc tam tos izplatītu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas piekrišanas. Tas izslēdz gadījumus, kad atbildība par minēto materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu tiktu paredzēta citām personām, kas nav materiālu iniciatori vai pasūtītāji, bet veic materiālu tehnisku nosūtīšanu vai izsniegšanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
18. Maijs   •   16:52
Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā un lūdz skaidrot negodīgas komercprakses izpratni
14. Maijs   •   17:39
Viltotas valsts valodas prasmes apliecības iesniegšana valsts iestādei tiek sodīta ar sabiedrisko darbu
14. Maijs   •   13:42
Trim apsūdzētajiem stājies spēkā notiesājošs spriedums bankomāta spridzināšanas lietā
13. Maijs   •   13:26
Zemgales apgabaltiesu arī turpmākos piecus gadus vadīs Juris Siliņš
12. Maijs   •   14:55
Satversmei neatbilst Jūrmalas lokālplānojuma normas, kas noteic zemes īpašumā pieļaujamo apbūves augstumu
AUTORU KATALOGS