JAUNUMI

14. Septembris 2017   •   16:00

Saeima 1. lasījumā atbalsta sankciju palielināšanu par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā

Ceturtdien, 14. septembrī, Saeima pieņēma 1. lasījumā Juridiskās komisijas atbalstītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas turpmāk paredz sankciju palielināšanu, tai skaitā lielākus naudas sodus, par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauž atbalstu Saeimas lēmumam 1. lasījumā konceptuāli atbalstīt Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas sagatavotos un Juridiskās komisijas atbalstītos grozījumus.

“Grozījumu pieņemšana ļaus arī praksē pilnvērtīgi nostiprināt Satversmē noteikto principu – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda,” uzsver Dz. Rasnačs.

Tieslietu ministrs atzīst, ka sodam jābūt taisnīgam un samērīgam ar izdarītā pārkāpuma smagumu. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot sankciju mehānismu, gan palielinot sodus juridiskajām personām, gan nosakot bargākus sodus atkārtota pārkāpuma gadījumā. Sankciju pastiprināšanai būs arī preventīva nozīme, uzsver Dz. Rasnačs.

“Ceru, ka precedentu skaits, kad amatpersonas apzināti un publiski ignorē valsts valodas lietošanas prasības, ies mazumā,” grozījumu nozīmi akcentē tieslietu ministrs.

Grozījumi paredz pastiprināt sankcijas, palielinot naudas sodus, īpaši valsts amatpersonām, kā arī paredzot atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz laiku par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas.

Šobrīd attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā lielākoties kā atbildīgās personas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu tiek noteiktas fiziskas personas, nevis juridiskas personas. Tāpēc netiek ievērots taisnīguma princips un administratīvā soda mērķis. Ievērojot minēto, kodeksā ir jāparedz izmaiņas administratīvās atbildības subjektā.

Plānots noteikt atbildību arī fiziskām un juridiskām personām, kuras iniciē vai pasūta prospektu, biļetenu, katalogu un citu materiālu izgatavošanu, lai pēc tam tos izplatītu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā bez personas piekrišanas. Tas izslēdz gadījumus, kad atbildība par minēto materiālu nosūtīšanu vai izsniegšanu tiktu paredzēta citām personām, kas nav materiālu iniciatori vai pasūtītāji, bet veic materiālu tehnisku nosūtīšanu vai izsniegšanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
7. Septembris   •   11:34
Dzīvnieks nav lieta: Šveices pieredze un pārmaiņas dzīvnieku tiesību aizsardzībā  
31. Augusts   •   11:39
Senāts izbeidz kriminālprocesu lietā par piesavināšanos lielā apmērā un atzīst komersantu strīdu par civiltiesisku
27. Augusts   •   09:58
Senāts: likumdevējs tiesnešiem nav paredzējis tiesības uz atlaišanas pabalstu pēc maksimālā vecuma sasniegšanas
21. Augusts   •   15:35
Jautājums par latgaliešu rakstu valodas lietošanu saziņā ar bāriņtiesu izskatāms pilnvērtīgā tiesas procesā
19. Augusts   •   15:31
Senāts neierosina kasācijas tiesvedību strīdā par televīzijas raidījumā izskanējušu nepatiesu ziņu atsaukšanu
AUTORU KATALOGS