ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz 17. janvārī apstiprināts noteikumu projekts.
Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt “vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs” un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu. Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.
Neatkarīgu ekspertu piesaiste
Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām:
- pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu;
- to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību;
- pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana;
- lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās;
- nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve;
- izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana;
- sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru (ja valsts ir iesaistīta tās izveidē).
Eiropas Komisiju konsultētu neatkarīgu konstitucionālo tiesību un finanšu jomas ekspertu grupa. Tās sastāvā būtu pa vienam katras ES dalībvalsts apstiprinātam loceklim, bet vēl piecus apstiprinātu Eiropas Parlaments. Katru gadu ekspertu grupa izvērtētu situāciju visās dalībvalstīs, un tās secinājumi būtu publiski pieejami.
Galīgo saņēmēju aizsardzība
Atkarībā no fiksēto pārkāpumu vēriena Eiropas Komisija varētu pieņemt lēmumu par vienu vai vairākām soda sankcijām, piemēram:
- saistību apturēšanu;
- maksājumu termiņu pārtraukšana;
- priekšfinansējuma samazināšana;
- maksājumu apturēšana.
Ja vien Eiropas Komisijas lēmumā nebūtu norādīts citādi, valstij joprojām būtu jāturpina attiecīgo ES programmu īstenošana un jāveic maksājumi galīgajiem saņēmējiem, piemēram, zinātniekiem vai nevalstiskajām organizācijām. Komisijai būtu pienākums sniegt atbalstu galīgajiem saņēmējiem un rūpēties, lai viņiem tiktu izmaksātas saņemamās summas.
Pieņemot lēmumu par sankcijām, Eiropas Komisija Eiropas Parlamentam un ES Padomei nosūtītu priekšlikumu atbilstošo summu pārvietot uz budžeta rezervi. Lēmums stātos spēkā pēc četrām nedēļām, ja Parlaments vai ES Padome šajā laikā to nenoraidītu vai negrozītu. Tā kā lēmums ES Padomē būtu jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad atsevišķa dalībvalsts to nevarētu bloķēt.
Eiropas Komisijai konstatējot, ka pārkāpumi ir novērsti, tāda pati procedūra tiktu piemērota, lai iesaldētos līdzekļus atbloķētu.