Kopīpašuma dalīšanas piemēri, kuri guvuši plašu rezonansi sabiedrībā par iespējami negodprātīgo rīcību, skaidri rāda, ka ar izmaiņām tiesu praksē vien šos jautājumus nav iespējams risināt, tāpēc ir nepieciešami pārdomāti grozījumi arī Civillikumā, otrdien, 15. septembrī, uzsvēra Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.
Apakškomisijas sēdē deputāti pārsprieda Tieslietu ministrijas redzējumu par iespējamajiem grozījumiem, kurus ministrijas izveidotā darba grupa ir sagatavojusi pēc šī gada februārī apakškomisijas sēdē izteiktā aicinājuma.
Tieslietu ministrijas pārstāvji klātesošos informēja, ka ar iecerētajiem likuma grozījumiem ir plānots noteikt ierobežojumu dzīvojamās mājas kopīpašniekam tiesā prasīt kopīpašuma dalīšanu. Tāpat plānots noteikt tiesības kopīpašnieku vairākumam prasīt kopīpašnieka domājamo daļu atsavināšanu, kā arī paredzēt jaunus kopīpašuma dalīšanas veidus.
Apakškomisijas deputāti norādīja uz vairākām iespējamām likumprojekta nepilnībām, tostarp aicināja ministriju vēlreiz izvērtēt atsevišķu iecerēto grozījumu atbilstību Satversmei.
Jautājums par kopīpašuma dalīšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu apakškomisijas darba kārtībā ticis skatīts jau iepriekš, reaģējot uz sabiedrībā paustajām bažām par iespējamo negodprātīgo praksi, ko ar juristu palīdzību īsteno atsevišķi uzņēmēji. Tāpat apakškomisija jautājumu skatījusi saistībā ar Latvijas Republikas Senāta blakus lēmumu, kurā Senāts aicināja pārskatīt Civillikumā ietverto regulējumu attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas veidiem un pilnveidot to atbilstoši mūsdienu situācijai, informēja I.Lībiņa-Egnere, uzsverot, ka apakškomisija turpinās darbu pie grozījumu izvērtēšanas.