Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 16. septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Tiesībsarga likumā, kas paredz izmaiņas tiesībsarga izvirzīšanas kārtībā, kā arī pilnvaru termiņā.
Ar izmaiņām plānots noteikt, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Deputāti komisijas sēdē sprieda, ka attiecīgās izmaiņas varētu vēl neattiekties uz nākošajām tiesībsarga vēlēšanām. Par šo priekšlikumu deputāti lems tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā, informēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Šobrīd likums paredz, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu Saeimas deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai. Tāpat paredzēts likumā nostiprināt līdzšinējo praksi, ka izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes tiesībsarga apstiprināšanai amatā uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Attiecīgās izmaiņas būtu priekšnoteikums augstākam sākotnējam kandidāta atbalstam no likumdevēja puses, kas sekmētu rūpīgāku un kvalitatīvāku tiesībsarga izraudzīšanās procesu jau izvirzīšanas stadijā, skaidrots anotācijā.
Likumprojekts paredz papildināt prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu, kā arī paredzot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.
Plānots arī atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
