Cilvēkiem Latvijā ir lielāka vēlme pēc taisnīguma, kā to stiprināt – to, tiekoties Augstākajā tiesā 6. oktobrī, apsprieda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir vienisprātis – tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšana nav tikai likumdevēja vai tikai tiesu uzdevums – tā ir sistēmiska problēma, kas tā arī risināma. Līdz ar to nepieciešama ciešāka visu varas atzaru sadarbība.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Tieslietu padomes būtisko lomu tiesiskuma stiprināšanā. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, norādīja, ka jārod risinājums, kā Tieslietu padomei, pārstāvot tiesu sistēmu, būt līdzvērtīgam sarunu partnerim budžeta veidošanā un citos nozares politikas jautājumos. “Tiesa nevar būt politisko sarunu partneris, jo tiesai nav līdzekļu un mehānisma politiskiem kompromisiem, lai “tirgotos”, piemēram, koalīcijas padomē,” sacīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Saeimas priekšsēdētāja kā iespējamu centru politisko viedokļu stabilizācijai saredz Valsts prezidenta rosināto Valsts padomi.
Runājot par tiesiskuma nodrošināšanu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra caurskatāma likumdošanas procesa nozīmi. Proti, lai sabiedrībai, tostarp tiesnešiem, būtu pieejama informācija par likumu grozījumu mērķiem, it īpaši tām normām, kuras iekļautas likumā vēlākos lasījumos. Priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra lobēšanas procesa regulējuma Saeimā.
Savukārt kā tiesu sistēmas darbības pilnveides svarīgāko posmu Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja izglītību. Tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācībai jābūt stratēģiskai prioritātei, kam nepieciešamas gan apmācības sistēmas organizatoriskas, gan saturiskas pārmaiņas, īpaši attiecībā uz ekonomisko un koruptīvo noziegumu izpratni.
