Piektdien, 29. janvārī, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols pārstāvēja Latvijas viedokli ES tieslietu ministru neformālajā videokonferences sanāksmē un pauda nostāju par ES tiesisko regulējumu attiecībā uz digitalizācijas procesa "E-tiesiskums" ieviešanu, neaizsargāto pieaugušo tiesību aizsardzību un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.
Tieslietu ministru neformālās sanāksmes viens no darba kārtības jautājumiem bija e-tiesiskuma ieviešana visās ES dalībvalstu tiesu sistēmās, lai dalībvalstis censtos panākt pāreju uz digitālo tiesiskumu. "Latvijas panāktais progress digitalizācijā ir ievērojams, jo pēdējo gadu laikā ir sekmīgi īstenotas vairākas digitālās transformācijas iniciatīvas tieslietu nozarē. Taču nenoliedzami ES līmenī ir nepieciešama saskaņota un koordinēta rīcība, lai panāktu visu ES dalībvalstu pāreju uz digitālu tiesiskumu. Tādējādi ir svarīgi trīs elementi to īstenošanā – skaidrs un noteikts juridiskais pamats attiecīgā tieslietu virziena digitalizācijai, piemērots un pieņemams tehniskais risinājums un koordinēta digitālās transformācijas vadība ES līmenī," uzsver A. Vītols.
Tāpat sanāksmē tika diskutēts par neaizsargāto pieaugušo grūtībām aizsargāt savas intereses un tiesības gan civilprocesuālajos, gan kriminālprocesuālajos jautājumos. "Latvijas normatīvais regulējums neaizsargāto pieaugušo personu tiesību un interešu ievērošanā ir atbilstošs, jo tā ir ratificējusi 2000. gada Konvenciju par pieaugušo personu starptautisko aizsardzību. Tām ES dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, konstatētās problēmas var novērst ar pievienošanos minētajai Konvencijai," atzīmē A. Vītols.
Sanāksmē ES dalībvalstu pārstāvji diskutēja arī par intelektuālā īpašuma noziegumu pieaugumu, ko veic organizētās noziedzības grupas un to, ka ES nav izstrādāts materiālo krimināltiesību instrumentu, kas tuvinātu ES dalībvalstu tiesību aktus vienotai viltošanas definīcijai, juridiskas un sankcijas noteikšanai.