Senāta Administratīvo lietu departaments 22. aprīlī nolēma apturēt tiesvedību lietā par Lauku atbalsta dienetsa atteikumu piešķirt kompensācijas maksājumu par mikrolieguma meža teritorijām grūtībās nonākušam uzņēmumam.
Izskatāmajā lietā pieteicējai – SIA „Piltenes meži” – piederošais īpašums sastāv no zemesgabala, kurā atrodas mikrolieguma teritorija īpaši aizsargājamai putnu sugai – mednim, kurai noteikta mikrolieguma buferzona 59,5 ha platībā. Mikrolieguma teritorija ir meža teritorija, kas neietilpst Natura 2000 teritorijā. Pieteicēja vērsās Lauku atbalsta dienestā ar lūgumu piešķirt atbalsta maksājumu, norādot, ka kompensācijas maksājumus par Natura 2000 meža teritorijām var saņemt par mikroliegumiem, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām. Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt atbalstu par meža zemju platībām ar mikroliegumu, jo konstatēja pieteicējai grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmi, proti, pieteicējas zaudējumi sastāda vairāk nekā 50 % no pamatkapitāla.
Izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Senātam radās šaubas par viennozīmīgu un saprotamu normatīvā regulējuma interpretāciju un piemērošanu strīdus kompensācijas maksājumam.
Lai arī ierobežojums grūtībās nonākušam uzņēmumam saņemt kompensācijas maksājumu par tā īpašuma lietošanas ierobežojumu apgrūtinājumu ir pieņemts ar leģitīmu mērķi saudzēt Eiropas Savienības finanšu resursu izlietojumu un nodrošināt publisku līdzekļu optimālu izmantošanu, tomēr Senāta ieskatā saskatāms defekts ierobežojuma būtībā, jo tas noteikts, nesamērojot to ar tiesību uz īpašumu aizsardzību.
Senāts pievienojas kasatora argumentam, ka personām, kuru tiesības uz īpašumu ir ierobežotas sabiedrības interesēs, kompensācija par šādu tiesību izlietojumu paredzama, nešķirojot personas ne pēc juridiskās formas, ne pēc to finansiālās labklājības.
Senāta ieskatā veidojas neatbilstība piemērotajam ierobežojumam grūtībās nonākušajam uzņēmumam ar kompensācijas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu būtību. Ņemot vērā, ka gan ierobežojums noteikts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos imperatīvi paredzētajam, gan arī kompensācija izriet no Eiropas Savienības tiesību normās paredzēto pienākumu izpildes, turklāt, ņemot vērā, ka ir pamats apšaubīt ierobežojuma leģitimitāti, kā arī ievērojot, ka kompensācijas izmaksa tiek veikta no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, Senāts uzskata, ka uzdodami prejudiciālie jautājumi Eiropas Savienības Tiesai.
Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Lieta Nr. SKA-14/2021 (A420284716)