Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12. maijā, atbalstīja ieceri vēlētājiem Saeimas vēlēšanās piedalīties, izmantojot arī personas apliecību, jeb eID karti, un vienojās virzīt izskatīšanai parlamentā attiecīgus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā.
Priekšlikums paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Līdz šim atzīmi par dalību vēlēšanās veica pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.
Kā atzīmēja komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.
Aplēses liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 570 tūkstoši eiro.
Kopš Latvijā ieviesta eID karte, tie vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, Saeimas vēlēšanās varēja piedalīties, izmantojot īpašu vēlētāja apliecību, kas bija jāsaņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Šāda prakse ir vērtējama kā papildu administratīvais slogs, un tas var būt par iemeslu lēmumam nepiedalīties vēlēšanās, teikts likumprojektu grozījumu anotācijā.
Grozījumu autori Centrālajā vēlēšanu komisijā norādījuši, ka 13. Saeimas vēlēšanās bijuši vairāk nekā 62 tūkstoši vēlētāju, kuriem vienīgais personu apliecinošais dokuments bija eID karte. Savukārt no 2023. gada eID karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments, un nākamajās Saeimas vēlēšanās vēlētāju skaits, kuru rīcībā būs tikai eID, varētu sasniegt 200 tūkstošus.
Lai grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Vēlētāju reģistra likumā varētu stāties spēkā, tie Saeimā jāskata trīs lasījumos.