Senāta Administratīvo lietu departaments 14. maijā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izsniegt pieteicējam tādu informāciju, kuru ir radījis Latvijas Nacionālā arhīva darbinieks pēc savas iniciatīvas un izmanto savam darbam.
Pieteicējs bija vērsies Latvijas Nacionālajā arhīvā ar lūgumu izsniegt informāciju – arhīvā lietotās datnes, kas satur ziņas par arhīva dokumentiem un kurus lieto arhīva darbinieces. Arhīvs šo lūgumu noraidīja, norādot, ka šāds datu apkopojums iestādē nav apstiprināts. Arhīvs arī norādīja, ka darbinieki mēdz izmantot savus personiski izveidotus palīgmateriālus, taču tiem nav publiskas ticamības.
Senāts atzina par pamatotu tiesas secinājumu, ka pieprasītie dati nav arhīva dokumentēta informācija, ko arhīvs radījis, apkopojis vai apzināti uzkrājis. Tā ir informācija, kuru iestādes darbinieks ir izveidojis, lai efektīvāk pildītu savus darba pienākumus. Senāts spriedumā norāda – iestādes darbinieks darba pienākumu izpildes laikā pēc savas iniciatīvas var veidot shēmas, tabulas, pierakstīt savas pārdomas, veikt piezīmes, konspektus, radīt melnrakstus. Tie ir pieraksti, kuri palīdz veikt darba pienākumus un kuri nav jāizpauž ne darba devējam, ne citām personām. Proti, tie ir personīgi pieraksti, kuru izpaušanu nevar pieprasīt. Tā kā pieteicēja pieprasītās datnes nav arhīva rīcībā esoša dokumentēta informācija un no normatīvajiem aktiem neizriet arhīva pienākums konkrēta satura datnes radīt, tiesa atzina, ka pieteicēja prasījums nav apmierināms. Senāts šim tiesas secinājumam piekrīt. Turklāt lietā ir ziņas par to, ka arhīvs šādu informāciju neatzīst par savu.
Lieta Nr. SKA-443/2021; A420302718