Otrdien, 1. jūnijā, Ministru kabinets veica grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas nosaka operatīvās darbības subjektu (Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta) tiesības iekļaut publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām, kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai, Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā.
Tāpat grozījumi nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas iekļaušanas un dzēšanas kārtību un nosacījumiem institūcijām, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajai informācijai, kā arī informācijas sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņus.
Piekļuvi Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā iekļautajai informācijai plānots piešķirt Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts ieņēmumu dienestam. Sistēma ļaus Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts ieņēmumu dienestam samazināt administratīvo slogu.
Vienlaikus likumprojekts paredz veikt grozījumus Operatīvās darbības likuma 15. pantā par operatīvā eksperimenta veikšanu nolūkā fiksēt, kā noziedzīgu vai citādu prettiesisku rīcību izraisošā situācijā rīkojas personas.
Līdz ar to grozījumi paredz, ka operatīvās darbības pasākumu – operatīvo eksperimentu – varēs veikt ne tikai attiecībā pret personu, par kuru uzsākta operatīvā izstrāde, bet gan attiecībā pret personu, par kuru operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija, ka šī persona gatavo vai izdara noziedzīgus nodarījumus, vai arī ir iesaistīta darbībās, kas rada valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu (piemēram, narkotiku tirdzniecības gadījumi).
Tādējādi paredzams, ka attiecīgo operatīvo eksperimentu varēs veikt arī operatīvajā pārbaudē. Minētie grozījumi nepieciešami, lai precizētu, ka operatīvās darbības pasākuma – operatīvā eksperimenta –, kura mērķis ir fiksēt, kā noziedzīgu vai citādu prettiesisku rīcību izraisošā situācijā rīkojas personas – veikšana ir atkarīga nevis no konkrētas operatīvās darbības stadijas, bet gan iepriekšēju, pamatotu aizdomu esamības par personas saistību ar noziedzīgu nodarījumu vai valsts drošības apdraudējumu, kuru apstiprināšanai nepieciešams veikt operatīvo eksperimentu.