Senāta Administratīvo lietu departaments 7. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par Valsts policijas lēmumu par pagaidu nošķiršanu.
Izskatāmajā lietā Valsts policijas darbinieks pieņēma lēmumu par nošķiršanu, uzliekot pienākumu pieteicējam netuvoties konkrētam mājoklim, kā arī liedzot kontaktēties ar sievu un bērnu. Nepiekrītot lēmumam, un, norādot, ka policijas darbinieks nav objektīvi noskaidrojis visus apstākļus un iztaujājis iesaistītās puses pirms lēmuma pieņemšanas, pieteicējs vērsās Administratīvajā tiesā. Gan Administratīvā rajona tiesa, gan apgbalatiesa pieteikumu apmierināja un atzina Valsts policijas lēmumu par prettiesisku.
Senāts spriedumā atzina, ka likumdevējs, līdzsvarojot sadzīviskā konfliktā iesaistīto personu intereses, ir izšķīries par labu nepieciešamībai aizsargāt vardarbībā iespējami cietušo personu tiesības. Tādējādi iespējami cietušās personas tiesības uz dzīvības un veselības aizsardzību prevalē pār iespējami bīstamās personas īslaicīgu pārvietošanās un kontaktēšanās brīvību ierobežojumu. Likumsakarīgi arī policijai, novērtējot nepieciešamību pieņemt lēmumu par nošķiršanu, jāvadās no piesardzības principa apsvērumiem, un neviennozīmīgi vērtējamās situācijās šaubas var tikt tulkotas par labu pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai. Vienlaikus policijai jāievēro arī likumā noteiktās prasības lietas apstākļu noskaidrošanai un dokumentēšanai.
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka varas iestādēm ir nekavējoties jāreaģē uz apgalvojumiem par iespējamo vardarbību ģimenē. Iestādēm, veicot autonomu, proaktīvu un visaptverošu riska novērtējumu, ir jānosaka, vai pastāv reāls un tūlītējs apdraudējums viena vai vairāku identificētu vardarbības upuru dzīvībai. Riska realitāte un tūlītējība ir jānovērtē, pienācīgi izvērtējot konkrētās situācijas specifiskos apstākļus. Ja riska novērtējuma rezultāts ir reāls un tūlītējs dzīvības apdraudējums, iestājas iestāžu pienākums veikt preventīvus operatīvos pasākumus.
Senāts, izskatot Valsts policijas iesniegto kasācijas sūdzību, atzina, ka apgabaltiesas spriedums nav pamatots uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, tāpēc tas ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai minēto trūkumu novēršanai.
