Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja jauna Trauksmes celšanas likuma projektu. Ar to iecerēts pilnveidot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā, kā arī pārņemt direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.
Patlaban trauksmes celšanas jomu noteic Trauksmes celšanas likums, kas ir spēkā kopš 2019.gada. Jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējās likuma normas, nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunajā likuma projektā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.
Paredzēts, ka aizsardzības pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.
Likuma projektā paredzēts paplašināt iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījumu, kā arī stiprināt administratīvo atbildību trauksmes celšanas jomā, nosakot administratīvo atbildību par trauksmes celšanas traucēšanu.
Tāpat paredzēts precizēt prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā. Plānots arī atvieglot prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.
Lai jaunais Trauksmes celšanas likums stātos spēkā, likuma projekts Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.
