Satversmes tiesas 4. kolēģija 2021. gada 8. decembrī ierosināja lietu “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punkts noteic, ka Latvijas Republikā personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav tiesību vēlēt pašvaldības domi.
Augstāka juridiska spēka norma
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta otrās daļas pirmais teikums: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.”
Lietas fakti
Pieteikuma iesniedzējs izcieš brīvības atņemšanas sodu. Saskaņā ar apstrīdēto normu viņš nebija tiesīgs balsot kārtējās pašvaldību vēlēšanās, kas Latvijā norisinājās 2021. gada 5. jūnijā.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ierobežo personai Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertās tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās balsojot.
Likumdevējs neesot ievērojis labas likumdošanas principu, jo neesot ņēmis vērā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atziņas par ieslodzīto personu vēlēšanu tiesībām un pārvērtējis apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību.
Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. Ja par tā leģitīmo mērķi varētu uzskatīt valsts pārvaldes institūciju darba atvieglošanu, tad pamattiesību ierobežojums būtu atzīstams par nesamērīgu, jo minēto mērķi varot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Turklāt šāds pamattiesību ierobežojums nesniedzot sabiedrībai nekādu labumu. Tā kā ar apstrīdēto normu ikvienai personai, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ir atņemtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, šis pamattiesību ierobežojums būtu atzīstams par nesamērīgu arī tad, ja tas sniegtu sabiedrībai kādu labumu.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 8. februārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
- Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 8. maijs.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
