Senāta Krimināllietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu citas personas slepkavības izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Šajā lietā apsūdzētajam celta apsūdzība par to, ka viņš medību laikā, būdams alkohola ietekmē, pavērsa šaujamieroci pret medību torni un izdarīja šāvienu, kas trāpīja citam medību dalībniekam, kurš tobrīd atradās tornī. Notikuma vietā no gūtā ievainojuma ne vēlāk kā pēc stundas iestājās cietušā nāve.
Rīgas rajona tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un piesprieda kaitējuma kompensācijas par labu nonāvētās personas ģimenes locekļiem kopumā 86 tūkstošu eiro apmērā, to pamatojot ar apsvērumiem, ka ģimenes saites bijušas ļoti ciešas un noziedzīgais nodarījums bijis ar augstu publiskuma pakāpi.
Latgales apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, atzina, ka lietā ir izslēgtas saprātīgas šaubas par to, ka apsūdzētais, izmeklēšanā nenoskaidrotu motīvu vadīts, ir izdarījis tīšu slepkavību. Tiesas ieskatā, lietā iegūtie pierādījumi pilnībā atspēkoja aizstāvības pozīciju, ka apsūdzētais tēmējis uz savvaļas dzīvnieku, ko tumsā ieraudzījis termālās redzamības tēmēklī, un ka lode varētu būt trāpījusi cietušajam rikošeta rezultātā. Tādēļ tiesa atstāja pārsūdzēto spriedumu negrozītu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu, taču samazināja kaitējuma kompensāciju apmēru līdz 47,5 tūkstošiem eiro, atzīstot, ka pirmās instances tiesas veiktais aprēķins ticis balstīts uz kļūdaini piemērotu judikatūras principu.
Izskatījis apsūdzētā aizstāvju iesniegtās kasācijas sūdzības, Senāts atzina, ka tās daļā ir vērstas uz apgabaltiesas veikto pierādījumu pārvērtēšanu, savukārt pārējā daļā kasatori nav sīkāk pamatojuši, kā iespējamā tiesību normu nepareizā piemērošana izpaudusies un kā tā ietekmējusi pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšana tika atteikta.
Kā norāda Senāts, apgabaltiesa ir rūpīgi pārbaudījusi versiju par rikošetu un, balstoties uz ekspertīžu atzinumiem un ekspertu liecībām, atzinusi to par maz ticamu. Tiesa arī pamatoti konstatējusi, ka slepkavība izdarīta ar netiešu nodomu, jo apsūdzētais, kuram bijis zināms medību torņu izvietojums, apzināti pavērsis ieroci pret tornī esošo personu un izdarījis šāvienu, tādējādi paredzot cilvēka nāves iestāšanās iespēju un apzināti to pieļaujot. Tādēļ kasācijas sūdzības arguments par nepareizu nodarījuma kvalifikāciju ir noraidāms, jo minētie tiesu prakses piemēri attiecas uz gadījumiem, kad mednieks kļūdaini identificējis mērķi, taču izskatāmajā lietā šāds apstāklis nav atzīts par pierādītu. Turklāt tiesa konstatējusi, ka apsūdzētā sniegtās liecības par notikušo – šāviena izdarīšanas apstākļiem un virzienu, kā arī uztverto cietušā stāvokli pēc šāviena – bijušas apzināti nepatiesas, tādēļ tās pamatoti atzinusi par atbildību pastiprinošu apstākli.
Lieta SKK-358/2026 (11353030622)