Senāta Krimināllietu departaments 14. jūnijā, izvērtējot apsūdzētā aizstāvju iesniegto kasācijas sūdzību, nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par kukuļa došanu policistam. Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie argumenti ir saistīti ar atšķirīgu viedokli par lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 15. decembra lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums, atzīstot apsūdzēto par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā par Krimināllikuma 323. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par materiālu vērtību došanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja interesēs. Apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 25 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 10 750 eiro.
Policijas ekipāža apturēja autovadītāju par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu Rīgā un lūdza uzrādīt vadītāja apliecību. Neuzrādot apliecību, autovadītājs aicināts uz policijas automašīnu, lai iepazīstinātu ar videoierakstu, kurā fiksēts viņa izdarītais administratīvais pārkāpums. Vēloties, lai par viņa iepriekš minēto administratīvo pārkāpumu netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, tas ir, ar nodomu izvairīties no administratīvās atbildības, apsūdzētais deva policijas darbiniekiem materiālu vērtību – kukuli, noliekot divas 20 eiro nomināla banknotes dienesta transportlīdzekļa salonā uz priekšējā pasažiera sēdekļa.
Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa, atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir pamatojusi spriedumu ar pieļaujamiem, ticamiem un attiecināmiem pierādījumiem, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus un ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Senāts lēmumā norāda uz judikatūrā nostiprinātu atziņu, ka jautājuma izlemšana par pierādījumu pietiekamību un ticamību ir tiesas kompetencē, un vienīgi tiesa var noteikt, kuriem pierādījumiem ir nozīme lietā būtisku apstākļu noskaidrošanā, bet kuriem šādas nozīmes nav.
Senāta lēmums lietā SKK-342/2022 (11520055116)