Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša atteikumu pieņemt pieteikumu un atzinis, ka jautājums par pieteikuma virzību ir nododams jaunai izskatīšanai.
Pieteicējs lietā ir persona, kuras finanšu līdzekļiem bija uzlikts arests kriminālprocesā, kas vēlāk tika izbeigts. Pieteicējs iesniedza Ģenerālprokuratūrā iesniegumu par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, taču šis iesniegums netika izskatīts, jo pieteicējs bija nokavējis tā iesniegšanai noteikto termiņu, kas saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu (vēsturiskajā redakcijā; turpmāk – Atlīdzināšanas likums) bija seši mēneši no kriminālprocesa izbeigšanas. Lai panāktu termiņa atjaunošanu un kaitējuma atlīdzināšanu, pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu. Ar tiesneša lēmumu konstatēts, ka pieteicējs atlīdzinājuma pieprasījumu iesniedzis vairāk nekā divus gadus pēc kriminālprocesa izbeigšanas. Tiesnesis lēmumā bija atzinis, ka apstāklis, ka pieteicējs nokavējumu saista ar to, ka viņam par kriminālprocesa izbeigšanu netika atsevišķi paziņots, nav uzskatāms par pietiekamu pamatu termiņa atjaunošanai, jo viņam vai viņa juridiskajiem pārstāvjiem ir bijis iespējams sekot līdzi procesa gaitai, un lietā nav nekādu netipisku apstākļu, kas liktu atkāpties no likuma teksta. Par tiesneša lēmumu pieteicējs iesniedza blakus sūdzību.
No lietas apstākļiem izriet, ka pieteicējam kā aizskartajam mantas īpašniekam lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu netika paziņots tādēļ, ka viņam tajā nebija tāda procesuālā statusa, kas dotu tiesības saņemt šādu informāciju. Senāts atzina, ka Atlīdzināšanas likumā saskatāms likumdevēja neparedzēts likuma robs, jo, neraugoties uz likuma jēgu un mērķi, tajā nav noregulēta situācija, kurā personai, kam ir tiesības uz atlīdzinājumu, netiek paziņots par attiecīgo apstākļu iestāšanos. Kā norāda Senāts, tiesneša ieteiktais risinājums regulāri interesēties par kriminālprocesa gaitu nesamērīgi apgrūtinātu gan aizskarto mantas īpašnieku, gan procesa virzītāju, turklāt nostiprinātu nevienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar citām personām, kuras tiek informētas par kriminālprocesa izbeigšanu. Līdz ar to attiecībā uz personām, kurām netiek paziņots par kriminālprocesa izbeigšanu, procesuālais termiņš atlīdzinājuma pieprasīšanai būtu skaitāms no brīža, kad konkrētā persona par to uzzināja vai objektīvi varēja uzzināt.
Lieta SKA-294/2026 (670013325)