2022. gada 29. novembrī Augstākā tiesa (turpmāk – Senāts) apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Tukuma rajona tiesas 2018. gada 15. janvāra spriedumu, ar kuru tiesa sevišķās tiesāšanās kārtībā par juridiskā fakta konstatēšanu bija atzinusi pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības uz zemesgrāmatā neierakstītu ēku.
Izskatāmajā lietā tiesa bija apmierinājusi pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu un atzinusi, ka uz pieteikuma iesniedzējas zemes gabala esoša, bet nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstoša un zemesgrāmatā neierakstīta būve – garāža – ir vienots nekustamais īpašums un pieder pieteikuma iesniedzējai.
Protestā tika norādīts, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta ziņām strīdus būve (garāža) ir funkcionāli saistīta ar dzīvojamo māju, kurā dzīvokļi, kā arī dzīvojamās mājas un palīgēku kopīpašuma daļas pieder arī citai personai, kura nebija aicināta kā lietas dalībnieks šajā lietā. Tādējādi ar tiesas spriedumu aizskartas tādas personas tiesības, kura nebija lietas dalībnieks. Tāpat protestā tika norādīts, ka, taisot spriedumu lietā, pārkāptas likuma prasības, kas nepieļauj jautājuma par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu izskatīšanu sevišķās tiesāšanās kārtībā.
Protestā minētos argumentus Senāts atzina par pamatotiem un secināja, ka, taisot spriedumu lietā, tiesa bez ievērības atstājusi apstākli, ka šajā procesā kā ieinteresētā persona nav pieaicināta otra dzīvojamās ēkas kopīpašniece. Citiem vārdiem, tiesa nav izpildījusi Civilprocesa likuma prasības un lietā nav pieaicinājusi visas tās personas, kuru tiesiskās intereses var skart spriedums. Par pamatotu Senāts atzina arī protestā norādīto argumentu, ka likums nepieļauj jautājuma par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu izskatīšanu sevišķās tiesāšanās kārtībā.
Senāts atcēla minēto Tukuma rajona tiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.