JAUNUMI

22. Novembris 2024   •   13:01

Tieslietu ministre, tiekoties ar Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietnieci: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Ceturtdien, 21. novembrī, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere tikās ar Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietnieci Irīnu Mudru (Iryna Mudra), kā arī Ukrainas tieslietu un ārlietu ministriju pārstāvjiem, lai diskutētu par Krievijas atbildības jautājumiem. Šodien, 22. novembrī, Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.  

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Vēlamies, lai Rīgas sanāksme kļūtu par nozīmīgu soli Īpašā tribunāla izveides procesā, virzot diskusijas no ekspertu uz politisko līmeni. Lai to panāktu, ir būtiski aktīvi strādāt pie kompromisu atrašanas, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem un demonstrējot kopīgu apņēmību nodrošināt taisnīgumu un atbildību par pastrādātajiem noziegumiem globālā mērogā. Mums kopīgiem spēkiem Krievija ir jāaptur – tas ir visas Eiropas drošības jautājums.”  

Tikšanās laikā Ukrainas puse pauda pateicību Latvijai par aktīvo atbalstu un sanāksmes organizēšanu, kā arī cerību, ka jau nākamgad būs iespējams panākt politisko vienošanos par īpašā tribunāla izveidi. Tāpat tika diskutēts par sadarbību reģionālajos formātos tieslietu ministru ietvaros un nākotnes prioritātēm, tostarp zaudējumu reģistra paplašināšanu un aktīvāku darbību Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanā Ukrainai.  

Tiekoties tika apspriests arī Zaudējumu reģistrs par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem,  kas 2023. gada maijā izveidots ar 43 valstu un Eiropas Savienības atbalstu. Līdz šim iesniegti vairāk nekā 12 000 pieteikumu. Nākotnē plānots izveidot pilnīgu kompensācijas mehānismu un iesaistīt vairāk valstu.   

Tika apspriesti arī jautājumi par Krievijas Centrālās bankas aktīvu mobilizāciju un iespēju izmantot iesaldētos līdzekļus Ukrainas atbalstam, kā arī par Latvijas lomu starptautiskajā koalīcijā ģimenēm nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanai. Ir jāmeklē veidi, kā atgriezt nolaupītos bērnus, kurus Krievija nelikumīgi deportējusi un veic piespiedu asimilāciju. Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija ir deportējusi vismaz 20 000 Ukrainas bērnu, no kuriem Ukrainai līdz šim izdevies atgriezt apmēram 1000 bērnu.  

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
19. Jūnijs   •   07:59
Senāts apstiprina apgabaltiesas konstatēto – iekaramie griesti nav uzskatāmi par būves daļu
18. Jūnijs   •   09:39
Par Satversmei atbilstošu atzīst pensiju otrā līmeņa iemaksu likmes terminētu samazināšanu par vienu procentpunktu
18. Jūnijs   •   08:19
Sabiedrības intereses un vienlīdzīga attieksme pret studējošajiem prasa stingru vēršanos pret plaģiātu
17. Jūnijs   •   09:38
Senāts maina judikatūru un izbeidz tiesvedību lietā par darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā
15. Jūnijs   •   15:07
Atskats uz diskusiju "Latvijas jurists: Eiropas Savienības un nacionālo tiesību piemērotājs"  
AUTORU KATALOGS