JAUNUMI

Pieteicējam, kurš savulaik bija strādājis Baltkrievijas iekšlietu struktūrās, izsniegtā uzturēšanās atļauja tika anulēta, jo bija saņemts Valsts drošības dienesta atzinums, ka viņš var apdraudēt valsts drošību. Pieteicējs šo lēmumu bija pārsūdzējis administratīvajā tiesā, norādot, ka tas neatbilst samērīguma principam, un minot, ka viņš jau ilgi pastāvīgi dzīvo Latvijā, šeit ir izveidojis ģimeni ar Latvijas pilsoni un aprūpē divus mazgadīgus bērnus – Latvijas pilsoņus. Gan pirmajā, gan apelācijas tiesu instancē pieteikums bija apmierināts, uzliekot iestādei par pienākumu atstāt spēkā un reģistrēt pieteicēja termiņuzturēšanās atļauju, ja izpildīti pārējie priekšnoteikumi tās reģistrēšanai.

Izskatot lietu, Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir pareizi atzinusi pārsūdzēto lēmumu par neatbilstošu samērīguma principam. Lai gan Imigrācijas likums paredz, ka uzturēšanās atļaujas anulēšana konkrētajā gadījumā bija obligāta, Senāts atgādina, ka arī obligāti izdodamu administratīvo aktu samērīgums ir jāizvērtē, ja ar akta izdošanu tiktu aizskartas personas pamattiesības. Pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts drošības dienesta kasācijas sūdzībās norādītajam, tiesai, lai atzītu pārsūdzēto lēmumu par nesamērīgu, nebija pienākuma vispirms konstatēt, ka iestādes pieņemtais lēmums ir bijis patvaļīgs, jo tas nav obligāts priekšnoteikums tā radīto tiesisko seku atzīšanai par nesamērīgām – šie abi apstākļi ir pārbaudāmi neatkarīgi viens no otra. Apgabaltiesa ir pienācīgi pārbaudījusi, vai lēmums ir pieņemts, ievērojot samērīguma principu. Veicot šo pārbaudi un iepazīstoties ar pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas apstākļiem, tā nav guvusi pārliecību, ka sabiedrības ieguvums no pieteicējam noteiktā ierobežojuma būs lielāks par pieteicēja privātās un ģimenes dzīves interesēm nodarīto kaitējumu, kas rastos uzturēšanās atļaujas anulēšanas dēļ, un līdz ar to pamatoti konstatējusi, ka lēmums ir jāatceļ. Tādēļ Senāts atzina, ka nav pamata grozīt apgabaltiesas pieņemto spriedumu.

Lieta SKA-227/2025 (A420130923)