Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret bijušo laulāto par bijušā laulātā atsevišķajā mantā veiktā ieguldījuma atlīdzināšanu, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.
Senāts vērsa uzmanību uz to, ka apgabaltiesas secinājums par to, ka ieguldījums otrā laulātā atsevišķajā mantā var tikt izdarīts vienīgi no laulātā personīgajiem naudas līdzekļiem jeb atsevišķās mantas, bet ne no laulāto kopīgās mantas, neatbilst Senāta līdzšinējai judikatūrai un tiesību zinātnes atziņām.
Senāts atgādināja, ka šādās lietās ir jāņem vērā no Civillikuma izrietošais laulāto solidaritātes princips. Ar laulību saistīts ieguldījums otrā laulātā mantā parasti tiek izdarīts, paļaujoties uz laulības turpmāku pastāvēšanu un uz iespēju arī turpmāk kopīgi piedalīties laulības laikā iegūto labumu baudīšanā. Tādēļ laulības šķiršanas gadījumā gan tad, ja laulātais ieguldījis savu atsevišķo mantu otra laulātā atsevišķajā mantā, gan arī tad, ja viena laulātā atsevišķajā mantā ir ieguldīta abu laulāto kopīgā manta, ieguldījuma veicējam ir tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību, ņemot vērā otra laulātā mantas vērtības pieaugumu.
Apgabaltiesa nav vērtējusi, kā prasītājas rīcība ģimenes labklājības nodrošināšanā, no kuras atbildētājs guvis labumu – viņam piederošā īpašuma vērtības pieaugumu, ir sasaistāma ar laulāto solidaritātes principu, kā arī nav noskaidrojusi, kādas vienošanās laulāto starpā pastāvēja attiecībā uz laulības laikā gūtajiem ienākumiem un kā plašākā nozīmē varētu būt izpaudies laulības laikā veiktais ieguldījums, ieskaitot arī mantiski nenovērtējamas darbības. Līdz ar to apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav noskaidroti un izvērtēti visi būtiskie apstākļi kopsakarā ar pierādījumiem.
Izskatāmajā civilstrīdā puses ir bijušie laulātie, kuru laulība ir tikusi šķirta. Pušu laulības laikā, lai nodrošinātu ģimeni ar dzīvesvietu, tika iegādāts nekustamais īpašums, kura pārbūvē un remontā tika ieguldīti laulāto kopīgie un prasītājai atsevišķi piederošie līdzekļi, kā rezultātā ievērojami pieauga nekustamā īpašuma vērtība. Pēc laulības šķiršanas nekustamais īpašums palika atbildētāja īpašumā. Prasītāja ir vērsusies tiesā, lai panāktu šajā nekustamajā īpašumā ieguldīto līdzekļu atlīdzināšanu. Rajona tiesa prasību bija apmierinājusi, bet apgabaltiesa – noraidījusi.
Lieta SKC-748/2025 (C69309923)