Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Prasītāja ir dzīvojamās mājas namu pārvaldniece, kas cēlusi prasību tiesā pret vienu no dzīvokļa īpašniecēm. Strīds, kas izveidojies pušu starpā, saistīts ar to, ka atbildētāja jau ilgstoši nav apmierināta ar to, kā prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju, tādēļ publiski aizskaroši izsakās par prasītāju. Kā norāda prasītāja, atbildētāja vairākkārt izplatījusi viņas godu un cieņu aizskarošas ziņas, piemēram, tikšanās laikā viņu nodēvējusi par zagli, kā arī citiem dzīvokļu īpašniekiem izplatītā vēstulē – par krāpnieci, mahinatori un afēristi.
Rīgas pilsētas tiesa bija prasību apmierinājusi daļēji, bet Rīgas apgabaltiesa – noraidījusi. Apgabaltiesas spriedums bija pamatots ar vērtējumu, ka atbildētājas apgalvojumi nav saistīti ar norādi uz kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet gan atzīstami par emocionāli un subjektīvi izteiktu viedokli, kam vienlaikus ir pietiekama faktiskā bāze, jo atbildētājai bijušas konkrētas aizdomas par pārvaldīšanas darbību caurspīdīgumu un leģitimitāti.
Izskatījis prasītājas iesniegto kasācijas sūdzību, Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams. Senāts atgādināja, ka atbildība var iestāties arī par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu, ja šis viedoklis ir rupjš un aizskarošs un tam nav faktiskās bāzes. Apelācijas instances tiesa ir atzinusi visus atbildētājas strīdus izteikumus par subjektīvu viedokli, taču spriedumā nav vērtēts, kādēļ par pamatotiem un samērīgiem būtu uzskatāmi vēstulē izplatītie izteikumi. Lai šādu viedokli varētu atzīt par samērīgu, tiesai būtu bijis jākonstatē, ka prasītājas kā apsaimniekotājas darbības varētu saturēt norādes uz iespējamu noziedzīgu rīcību, taču tiesas spriedumā šāds pamatojums nav atrodams. Senāta ieskatā, tiesai atbildētājas vēstules saturs un tajā lietotie apzīmējumi bija jāvērtē gan no neitrāla lasītāja skatupunkta, gan arī kontekstā ar vēstules autores mērķi un publiski radīto iespaidu. Šajā sakarā Senāts norāda, ka mērķtiecīgs, apzināti organizētu darbību kopums, publiski citu personu apvainojot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, nevar tikt pielīdzināts pēkšņā emociju uzplūdā paustam viedoklim.
Lieta SKC-136/2026 (C770787723)
