AFIŠA

3. Jūlijs 2026   •   18:23

Publisko tiesību institūta konstitucionālās tiesībpolitikas 22. seminārs

Publisko tiesību institūta konstitucionālās tiesībpolitikas 22. seminārs notiks 2026. gada 20.–22. jūlijā Latvijas Universitātes konferenču centrā “Ratnieki”.

Interesenti tiek aicināti pieteikties, rakstot uz e-pastu Lauris@liepa.lv. Iespējams piedalīties atsevišķās pasākuma dienās vai visā seminārā kopumā (par dalības maksu u.c. nosacījumiem sazināties ar pasākuma rīkotājiem).

Semināru informatīvi atbalsta žurnāls “Jurista Vārds” un VSIA “Latvijas Vēstnesis”.

PIRMDIENA, 20. JŪLIJS

09.09–10.10 Pulcēšanās un kafija

10.10–10.40 Atklāšana

Uzrunas:

  • Publisko tiesību institūta valdes loceklis Lauris Liepa
  • Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns
  • Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš

10.40–14.00 RĪTA SESIJA 

TĒMA: Tiesību teorija un juridiskās metodes. Likumdevēja gribas noskaidrošana: likumdevēja un tiesību piemērotāja dialogs

Diskusijā paredzēts detalizēti apspriest likuma izstrādes (sagatavošanas) materiālus kā tiesību piemērošanas praksē aktuālu tiesību palīgavotu. Vispārīgi tiks raksturots likumdevēja gribas jēdziens un tā nozīme tiesību normas satura noskaidrošanā, kā arī aplūkoti populārākie (likumprojekta anotācijas) un jaunākie (paskaidrojošie ziņojumi pēc likuma pieņemšanas) tiesību palīgavoti.

Moderatores: Inese Lībiņa-Egnere un Laila Medina

Sarunas dalībnieki: Jānis Pleps, Veronika Krūmiņa, Andrejs Judins, Ginta Krūkle, Elīna Grigore-Bāra

10.40–11.10 Ievads problēmlaukā – likumdevēja gribas nozīme tiesību piemērošanā – Jānis Pleps

11.10–11.25 Anotāciju izmantošana tiesību normu iztulkošanā – Veronika Krūmiņa

11.25–11.40 Paskaidrojošais ziņojums – jauns tiesību palīgavots – Andrejs Judins

11.40–11.55 Saeimas Juridiskā biroja dokumenti kā tiesību palīgavots – Ginta Krūkle

11.55–12.10 Tiesību normu izstrādes materiālu daudzveidība – Elīna Grigore-Bāra

12.10–13.30 Diskusija

13.30–14.00 Kopsavilkums –Laila Medina / Inese Lībiņa-Egnere

14.15–15.00 Pusdienas

15.15–18.15 PĒCPUSDIENAS SESIJA 

TĒMA: Tiesisko un ekonomisko procesu mijiedarbība

Moderatori: Lauris Liepa un Līva Zorgenfreija

Sarunas dalībnieki: Gundars Bērziņš, Uldis Cērps, Kristīne Dambe, Artis Pabriks, Toms Siliņš un Ineta Ziemele

Diskusija par valsts iejaukšanās noteikumiem un robežām ekonomiskajos procesos (pirmkārt, valsts pienākums nodrošināt saimnieciskās darbības vidi, valsts drošību un attīstības stratēģijas, arī īstenot valsts stimulus atbalstāmās jomās). Valsts regulatīvās funkcijas iespaids ekonomikā. Valsts atbalsta regulējums – ierobežojumi un perspektīvas stimuliem; kara apstākļu ietekmi uz Latvijas ekonomiku (vai aizsardzības izdevumu pieaugums ir tikai slogs, vai apdraudējums var kļūt par radošu faktoru, ekonomikas dzinējspēku); tāpat arī par ārvalstu darījumu partneru un ārvalstu ieguldītāju attieksme pret “robežzemēm'”

15.20–15.50 Ievada priekšlasījumi par valsts lomu ekonomikā – Gundars Bērziņš un Uldis Cērps

16.15–16.30 Ziņojums par valsts atbalsta tiesisko ietvaru – Ineta Ziemele

17.00–17.30 Divas perspektīvas par militāro konfliktu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību – Artis Pabriks un Līva Zorgenfreija

17.30 Diskusija

18.00–19.00 Vakariņas

19.30–21.00 VAKARA BRĪVĀ SARUNA (bez tiešraides) 

TĒMA: Iespējamās vēlēšanu reformas Latvijā

Moderatori: Arvīds Dravnieks un Lauris Liepa

Sarunai aicināti: Eiroparlamenta deputāti – Ivars Ījabs, Rihards Kols, Reinis Pozņaks, Mārtiņš Staķis, Inese Vaidere; vēlēšanu rīkotāji – CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris; VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics un IT lietpratējs Jānis Dreimanis.

Jebkura vēlēšanu sistēma ir gaļas mašīna caur kuru pie varas esošie kāš tautas gribu. Kardinālu vēlēšanu sistēmas maiņu parasti uzspiež okupanti. Vai arī pēc revolūcijas tauta būvē jaunu valsti. Visbiežāk izvēlas Vācijas kombinēto sistēmu, kas pēc būtības ir pilnveidota pirmskara Latvijas vēlēšanu sistēma.

Vai sistēmas maiņa var dot citu rezultātu? Par to runāsim ar partiju smagsvariem, kuri nekandidē Saeimas vēlēšanās.

Ģenerālmēģinājums Sarunu festivāls LAMPA piektdien, 10. jūlijā, Cēsu izstāžu namā.

19.30–21.00 VAKARA SLĒGTĀ SESIJA Tiesu vadītāju sarunas

TĒMA: Kad tiesas priekšsēdētājam ir jāpieņem lēmums labas tiesas pārvaldības interesēs?

Moderatori: EST tiesnese Ineta Ziemele un Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs

 

OTRDIENA, 21. JŪLIJS

Otrās dienas pasākumi netiek ierakstīti un/ vai pārraidīti

8.00–9.00 Brokastis

9.00–12.00 RĪTA SESIJA

TĒMA: Pārstāvnieciskās demokrātijas krīze/ demokrātijas nepietiekamība

Diskusijā tās dalībnieki apspriedīs pārstāvnieciskās demokrātijas krīzi, partiju lomu demokrātiskajā sistēmā, izvērtēs partiju finansēšanas sistēmu darbībā.

9.00–9.30 Moderators un ievada ziņotājs Egils Levits

9.30–12.00 Diskusija: Daunis Auers, Ivars Ījabs, Iveta Kažoka, Andis Kudors, Māris Kūlis, Pēteris Zilgalvis

12.30– 13.15 Pusdienas

13.30–16.30 PĒCPUSDIENAS SESIJA

TĒMA: Satversme un starptautiskie cilvēktiesību līgumi Latvijas tiesību sistēmā

Satversmes 68. panta pirmais teikums nosaka, ka starptautiskie līgumi, kuru priekšmets ir likumdošanas ceļā regulējams jautājums, ienāk Latvijas tiesību sistēmā ar Saeimas akceptu. Satversmes 89. pants, kas ievada Satversmes VIII nodaļu – Cilvēka pamattiesības – nosaka, ka tās tiek aizsargātas tostarp atbilstoši Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Nešaubīgi šie panti ir interpretējami atbilstoši Satversmes ievadā definētajai Latvijas valsts un konstitucionālai identitātei, kuras viena no būtiskām iezīmēm ir cilvēktiesību aizsardzība. Likuma “Par starptautiskajiem līgumiem” 13. pants savukārt nosaka, ka viena ranga tiesību normu kolīzijas situācijās, ja viena no normām ir ietverta Latvijai saistošā starptautiskā līgumā, prevalē tieši šī norma. Latvijas konstitucionālajā debatē atkal aktuāls ir kļuvis jautājums par Latvijas akceptēto starptautisko cilvēktiesību līgumu normu juridisko rangu tiesību normu hierarhijā un līdz ar to šādu starptautisko līgumu denonsēšanas iniciatīvu gadījumā to īstenošanai atbilstošāko Satversmē noteikto procedūru. Ko nozīmē un ko sevī ietver cilvēktiesību līguma denonsēšanas solis pēc būtības, formas un procedūras?

Moderatore un ievada ziņotāja: Ineta Ziemele

Dalībnieki: Olga Beinaroviča, Jānis Grasis, Māris Lejnieks, Sanita Mertena. Edgars Pastars, Kristaps Tamužs, Elīna Luīze Vītola

17.00–18.00 Vakariņas

VAKARA BRĪVĀ SARUNA (bez tiešraides)

18.30–21.00 Vakara saruna par starptautiskajām tiesībām

Vakara brīvās diskusijas dalībnieki apspriedīs starptautisko tiesību stāvokli varas vakuuma situācijā.

Moderē un sarunu ievada: Ineta Ziemele

Egila Levita ievada ziņojums par pāreju no multilaterālisma uz multipolārismu

Dalībnieki: Baiba Braže, Jānis Grasis, Marts Eduards Ivaskis, Ivars Ījabs, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Māris Lejnieks, Gunda Reire

21.21 Vakara kultūras programma: Paolo Sorentino Žēlastība

 

TREŠDIENA, 22. JŪLIJS

8.00–9.00 Brokastis

9.1012.30 RĪTA SESIJA

TĒMA: Cilvēktiesības digitālajā laikmetā. Vai tehnoloģiju attīstība un to pieaugusī loma cilvēku ikdienā rada nepieciešamību papildināt cilvēktiesību katalogu?

Priekšlasījums: Egils Levits

Dalībnieki: Irēna Barkāne, Vija Kalniņa, Irēna Kucina, Karina Palkova, Ēvalds Urtāns, Ineta Ziemele, Pēteris Zilgalvis

12.30 Noslēguma tosts, ievadot jauno juridisko gadu

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
3. Jūlijs   •   18:23
Publisko tiesību institūta konstitucionālās tiesībpolitikas 22. seminārs
3. Jūlijs   •   14:45
Mazbērniem nav pienākuma uzturēt vecvecākus, ja uztura lūdzējs nav par viņiem rūpējies
1. Jūlijs   •   17:38
Kriminālsoda un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana savstarpēji viens otru neizslēdz
30. Jūnijs   •   14:58
Lietā par namu pārvaldnieces goda un cieņas aizskaršanu Senāts liek pārvērtēt strīdus izteikumu samērīgumu
26. Jūnijs   •   09:46
Senāts uzdod Eiropas Savienības Tiesai jautājumus par izslēgšanas termiņiem un uzticamības izvērtēšanu publiskajā iepirkumā
AUTORU KATALOGS