Šī gada 14. oktobrī Ģenerālprokuratūrā saņemts Satversmes tiesas 13. oktobra lēmums atteikties ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma par divu Ministru kabineta protokollēmumu punktu atbilstību likumam tā sauktajā kokrūpnieku lietā. Prokuratūra norāda, ka Satversmes tiesa pieteikumu izvērtējusi procesuāli, nevis pēc būtības. Tās lēmums neietekmē paša kriminālprocesa virzību – kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs. Prokuratūras vēršanās Satversmes tiesā ir atsevišķs tiesiskais solis, lai panāktu Ministru kabineta pieņemto aktu tiesiskuma izvērtējumu, un tā rezultāts nemaina kriminālprocesa norisi.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters uzsver, ka respektē Satversmes tiesas lēmumu un atzinīgi vērtē tajā sniegto juridisko skaidrojumu par tās kompetences un pieteikuma iesniedzēju tiesību robežām. “Satversmes tiesas uzdevums ir sniegt autoritatīvu tiesību normu interpretāciju, tā veicinot tiesisko skaidrību un noteiktību. Šajā gadījumā tiesas lēmums sniedz būtisku pienesumu attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanā,” norāda ģenerālprokurors A. Meisters.
Prokuratūra ir izmantojusi visus tiesiskos līdzekļus, lai panāktu valdības prettiesisko lēmumu atcelšanu, vēršoties Satversmes tiesā. Vienlaikus darbs tiesiskuma nodrošināšanai turpinās kriminālprocesa ietvaros.
Prokuratūra vērš uzmanību uz to, ka šajā lietā Satversmes tiesa ir vērtējusi ģenerālprokurora tiesības iesniegt pieteikumu par citiem Ministru kabineta aktiem, kas nav ne normatīvie, ne administratīvie akti. Tādējādi Satversmes tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības, bet secinājusi, ka ģenerālprokurors nav to personu lokā, kuras ir tiesīgas iesniegt pieteikumu par šādiem aktiem.
Līdz ar to ģenerālprokurora apstrīdētie Ministru kabineta protokollēmumu punkti nav atzīti par tiesiskiem, un Satversmes tiesas lēmums neietekmē kriminālprocesa virzību. Šajā kriminālprocesā Ģenerālprokuratūra veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar kokrūpniecības uzņēmumiem sniegto atbalstu. Kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs, un sabiedrība par izmeklēšanas rezultātiem tiks informēta, tiklīdz tas būs iespējams.
Saistībā ar Satversmes tiesas lēmumā ietverto argumentāciju jānorāda, ka šī gada 16. jūnijā ģenerālprokurors iesniedza Ministru kabinetam prokurora protestu, pieprasot atcelt divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, ar kuriem Zemkopības ministrijai tika uzdots 2024. gadā veikt cenu korekciju visa gada garumā AS “Latvijas valsts meži” noslēgtajos ilgtermiņa līgumos par skujkoku II šķiras zāģbaļķu piegādi. Ministru kabinets atteicās izpildīt protesta prasības, tādēļ ģenerālprokurors, izmantojot Prokuratūras likumā paredzētos tiesiskos līdzekļus, vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu.
Prokuratūras ieskatā apstrīdētie Ministru kabineta protokollēmumi pieņemti bez atbilstoša likumā noteikta pilnvarojuma, radot pamatu apšaubīt to atbilstību tiesību normām.
Satversmes tiesa lēmumā norādījusi, ka jautājuma par tādu Ministru kabineta aktu, kas nav administratīvie akti, atbilstību likumam ietilpst tās kompetencē. Tomēr Satversmes tiesas likums nosaka konkrētu personu un institūciju loku, kurām ir tiesības iesniegt šāda veida pieteikumu. Atbilstoši likuma 17. panta otrajai daļai tās ir Valsts prezidents, Saeima, ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets un Tieslietu padome likumā noteiktās kompetences ietvaros.
Tādējādi atteikums ierosināt lietu ir saistīts ar likumā noteikto pieteikuma iesniedzēju loka izvērtējumu, nevis ar apstrīdēto Ministru kabineta aktu tiesiskuma izvērtējumu pēc būtības. Respektīvi, Satversmes tiesa atzinusi, ka no Prokuratūras likuma 19. panta trešās daļas neizriet ģenerālprokurora tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par citiem Ministru kabineta tiesību aktiem. Atbilstoši Satversmes tiesas secinājumiem pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai tie subjekti, kuri tieši norādīti Satversmes tiesas likumā.
Prokuratūras ieskatā, šajā gadījumā Satversmes tiesā izvirzīts tās kompetencē esošs jautājums, taču likumā noteiktais pieteikuma iesniedzēju loks ierobežo ģenerālprokurora iespējas panākt tā izskatīšanu Satversmes tiesā pēc būtības. Vienlaikus jāuzsver, ka ģenerālprokurora vēršanās Satversmes tiesā šādā situācijā ir bezprecedenta gadījums Latvijas tiesiskajā praksē. Prokuratūra ir izmantojusi tās rīcībā esošos tiesiskos līdzekļus, lai panāktu apstrīdēto Ministru kabineta aktu tiesiskuma pārbaudi.
Satversmes tiesas lēmumā ietvertā argumentācija aktualizē būtisku jautājumu par to, kādā kārtībā iespējams panākt atsevišķu Ministru kabineta aktu tiesiskuma pārbaudi, ja šādu pārbaudi pieprasa sabiedrības un valsts intereses. Lēmumā ietvertās atziņas būs noderīgas turpmākajā tiesību piemērošanā.