Darījumlēmums jeb “lēmums par rīcību saistībā ar darījumu” ir juridisks jēdziens, kas definēts Negodīgas komercprakses direktīvā (2005/29/EK, turpmāk – NKD). Tas ir psiholoģisks process patērētāja prātā, kuru analizē negodīgas komercprakses testā kā daļu no elementa “ekonomiskās rīcības būtiski negatīva ietekmēšana”.1 Juridiskajā literatūrā darījumlēmums ir piedāvāts arī kā sastāva elements plašākā jēdzienā “patērētāja lēmuma autonomija”,2 ar kuras aizsardzību nodarbojas negodīgas komercprakses regulējums. Darījumlēmums ir viens no negodīgas komercprakses testa pamatelementiem arī tādēļ, ka NKD principā attiecas uz tādu komercpraksi, kas ietekmē patērētāja darījumlēmumu,3 citiem vārdiem, negodīgu komercpraksi atpazīst pēc tās sekām – zināmā veidā prettiesiski ietekmēta darījumlēmuma (“pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt”). Tādēļ darījumlēmuma neesamība var būt pamats negodīgas komercprakses neesamībai. Relatīvi jauns risks ir digitālā vide, tās rīki un digitālā nevienlīdzība, kas var ietekmēt darījumlēmumu, patērētājam to neapzinoties un nesaprotot.4
Līdz ar to pareiza darījumlēmuma izpratne ir nepieciešama pareiza negodīgas komercprakses testa veikšanai. Raksta mērķis ir vairot šādu izpratni Latvijas tiesību telpā, ieviest praksē jēdzienu “darījumlēmums”, kā arī identificēt vēlamos uzlabojumus tiesību aktos. Raksts neaplūkos patērētāja ekonomiskās rīcības negatīvu ietekmēšanu jeb kropļošanu, kuras rezultātā darījumlēmums tiek pieņemts, ne arī citus negodīgas komercprakses testa elementus.
Vispirms par jēdzieniem – NKD izmantots termins “lēmums veikt darījumu”, lietuviski sprendimas dėl sandorio, angliski transactional decision, vāciski geschäftliche Entscheidung. NKD ir ieviesta Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (turpmāk – NKAL), kurā savukārt izmantots vēl garāks vārdu salikums “lēmums par rīcību saistībā ar darījumu”. Tā kā tas ir nevis sadzīvisks, bet gan juridisks termins ar definētām satura robežām, tad pārāk garš nosaukums var samazināt spēju to identificēt gan likuma tekstā, gan juridiskajā analīzē. Tādēļ garo jēdzienu autors valodas ekonomijas un uztveramības nolūkos aizstās ar vārdu “darījumlēmums”.
Tāpat rakstā autors reizēm atļausies NKAL struktūru pielāgot NKD struktūrai – tā ir pareizāk, jo NKD ir maksimālās harmonizācijas direktīva un tādēļ, ja NKAL struktūra ir pretrunā ar NKD struktūru, tiesību piemērotājam ir pienākums interpretēt NKAL atbilstoši NKD struktūrai un mērķim. Tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) skaidrojumiem, ka, piemērojot nacionālās tiesības, tiesām tās ir jāinterpretē iespējami atbilstoši attiecīgās direktīvas tekstam un mērķim, lai sasniegtu direktīvā paredzēto rezultātu un tādējādi panāktu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešajai daļai.5
Darījumlēmuma saturs
Atšķirībā no NKD, kur darījumlēmums ir iekļauts kā atsevišķs termins definīciju sarakstā 2. pantā, NKAL ietvaros darījumlēmuma definīcija atrodas “pa vidu”, proti 7.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes