ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Aprīlis 2026   •   Nr.4 (1422)

Mākslīgā intelekta aģenti – jauns izaicinājums digitālajam regulējumam
Mg. iur.
Maija Opmane
Juridisko jautājumu vadītāja tehnoloģiju un digitālo risinājumu jomā, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore 
Jūlija Terjuhana
Tehnoloģiju juriste, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Latvijas Universitātes doktorante 

Šajā rakstā autores analizēs, ar kādām praktiskām un tiesību problēmām nākas saskarties, izmantojot mākslīgā intelekta aģentus, un vai esošais normatīvais regulējums ir pietiekams, lai tās novērstu.

1. Ievads

Pirms dažiem gadu desmitiem juristi diskutēja, vai interneta veikalā pilnīgi automatizēts pirkuma līgums ir darījums civiltiesību izpratnē un vai elektroniskie pierādījumi ir izmantojami tiesā. Pa šo laiku informācijas tehnoloģiju un tiesību jomas mijiedarbība un izpratne ir būtiski attīstījusies, un juristiem ir jauns izaicinājums – mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) aģenti.

Atšķirībā no cilvēka precīzi konfigurēta interneta veikala, kas darbojas saskaņā ar iepriekš definētiem scenārijiem, MI aģenti nāk ar jaunu izaicinājumu – tie rīkojas autonomi un neparedzami. Tie spēj autonomi izvirzīt mērķus, pieņemt lēmumus, nepārtraukti darboties un sadarboties ar citiem MI aģentiem un sistēmām. Šīs īpašības būtiski paplašina MI aģentu izmantošanas iespējas, vienlaikus radot jaunus juridiskus riskus un liek uzdot jautājumu par esošā normatīvā regulējuma piemērotību.

 

2. MI aģenti: jēdziens un darbības principi

2.1. MI aģenta definīcija un pamatpazīmes

Pašlaik nepastāv vienota juridiska MI aģenta definīcija. Literatūrā1 tiek izcelts, ka MI aģenti ir MI sistēmas, kas demonstrē autonomiju lēmumu pieņemšanā, pašvirzībā un mērķu izvirzīšanā, darbojoties neatkarīgi, ar minimālu cilvēka iejaukšanos. MI aģenta pamatpazīmes ir spēja autonomi sasniegt sarežģītus, neprecīzi definētus mērķus,2 spēja plānot un argumentēt, mācīties un pielāgoties3 un patstāvīgi veikt darbības gan virtuālā, gan reālā vidē.

Lielākā daļa MI aģentu ir uzskatāmi par MI sistēmām Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta4 (turpmāk – MI akts) izpratnē,5 un tie darbojas uz vispārīgā lietojuma (general purpose) MI modeļu, tostarp lielo valodu modeļu (LLM – large language models), pamata. Tādējādi uz tiem būtu attiecināmas MI akta prasības. No lielo valodu modeļiem MI aģentus atšķir tas, ka tie spēj izmantot papildu rīkus un izstrādāt rīcības plānu uzdotā mērķa sasniegšanai.6 Kā papildus nošķiroša pazīme nereti tiek minēta arī spēja rīkotie proaktīvi, nevis reaktīvi, un MI aģentiem raksturīgā vairāku soļu darbplūsma.7 MI aģenti var piekļūt papildus ārējiem datu kopumiem (external datasets), patstāvīgi veikt meklējumus tīmeklī un piekļūt lietojumprogrammu saskarnēm (API – application programming interfaces), kā arī papildināt savu atmiņu, kad tie iegūst jaunu informāciju, līdzīgi kā to dara cilvēki.8

2.2. Viena aģenta un multiaģentu sistēmas

Viena aģenta sistēmas sastāv no viena MI aģenta. Savukārt multiaģentu sistēmas (multi-agent systems), kas var sastāvēt no vairākiem MI aģentiem, kas spēj mijiedarboties savā starpā, lai izpildītu vienu uzdevumu. Piemēram, vairāki MI aģenti var strādāt kā komanda pie atsevišķiem viena projekta izpētes jautājumiem, katrs veicot daļu no kopīgā uzdevuma. Vēl viens multiaģentu sistēmas piemērs ir MI aģenti, kas mijiedarbojas savā starpā vienotā lietu interneta (IoT jeb Internet of Things) sistēmā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Mākslīgais intelekts un tiesības
Dina Gailīte, Sannija Matule
Intervija
Valsts pārvaldē vēl ir daudz rezervju, kur ietaupīt budžeta naudu
Vai tie, kas Latvijā rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem un mantu, to dara tiesiski, lietderīgi un atbilstoši sabiedrības interesēm? Jautājums ir svarīgs vienmēr, bet īpaši tas saasinās, ja valsts piedzīvo ekonomisku krīzi vai sastopas ar pēkšņu ...
Aigars Strupišs
Eseja
Par tiesnešu pensijām
Iepriekšējā “Jurista Vārda” numurā redakcijas slejā bija publicētas pārdomas par tiesnešu pensiju reformu. Atsaucoties uz redakcijas aicinājumu, daru zināmu Tieslietu padomes viedokli par reformu procesu un tiesu sistēmas attieksmi pret to.
Jurista Vārds
Mēneša hronika
Mēneša hronika:  marts
Jekaterina Macuka
Atskatā un darbībā
Datu valsts inspekcija – “tikai 25 gadi” vai “jau ceturtdaļa gadsimta”?
AUTORU KATALOGS