ŽURNĀLS Redaktora sleja

Pirms dažām nedēļām, marta pašā izskaņā, savu 87. dzimšanas dienu būtu atzīmējis izcilais latviešu civiltiesībnieks profesors Kalvis Torgāns. No viņa atvadījāmies arī martā pirms pieciem gadiem, taču šķiršanās no profesora uz visiem laikiem nemaz nav iespējama viņa atstātā radošā zinātniskā devuma un spilgtās personības dēļ. Kalvis Torgāns bija un noteikti arī paliks kā viens no mūsdienu ražīgākajiem juristiem, kura krājumā ir vairāki desmiti grāmatu un simtiem rakstu.

Ar profesoru kopā pavadītais laiks, strādājot pie viņa memuāriem “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē”, ļauj apgalvot, ka tieši juridiskās ievirzes literatūras lasīšana un rakstīšana bija viņa kaislība, kas aizņēma milzīgu dzīves laika daļu. Tas viņu patiešām interesēja un arī padevās. Profesoru gan interesēja vēl arī citas nodarbes, kā, piemēram, mūzika, humors un joki. Jaunībā viņš jociņiem pat iekārtojis speciālas klades, ko rotājusi devīze “Smieties – veselīgi”, bet saturs tika veidots no avīžu izgriezumiem, tos grupējot tematiskās joku un karikatūru sērijās.

Lai gan humors profesorā dzirkstīja vienmēr, nav ziņu, ka tas būtu rezultējies ar paša sarakstītu joku grāmatu. Visa viņa radošā enerģija un laiks tika rakstu darbiem jurisprudencē, jo tieši tā bija profesora iedvesmas avots un mūžīgais laika zaglis, lai gan viņš pats to redzēja pavisam citādi: “Ja man nebūtu darba, ko mīlu un ko patīk darīt, tad vairāk ilgotos pēc brīvā laika. Bet man laimējās, ka darbs bija izvēlēts tā, ka visu mūžu biju noderīgs citiem, un tieši tas mani mudināja uzņemties vairāk. Neviens taču mani nedzina rakstīt tās grāmatas un rakstus. [..] es labprātīgi pagarināju darba dienas uz brīvā laika rēķina, zināmā mērā darot pāri sievai un īpaši meitai. Bet esmu lasījis, ka tāda apsēstība mēdz būt zinātniekiem un māksliniekiem. Iespējams, iznāk tā, ka es darba laikā darīju to, ko gribētu darīt brīvajā laikā. [..] Mana darbistaba vienlaikus ir arī mana guļamistaba, bibliotēka un mūzikas halle. Tur es jūtos vislabāk.”¹

Profesors nevarēja nedarīt to, kas viņu patiešām interesēja un aizrāva, – nevarēja nerakstīt. Un to pašu var sacīt par tiem Latvijas juristiem, kuri līdztekus savai profesionālajai darbībai jurisprudencē ir pievērsušies vai pat pavisam nodevušies tikai rakstniecībai – ārpus tiesību zinātnes. “Jurista Vārda” digitālā žurnāla saturā (JV+) ar #LaiksLasīt atzīmētā rakstu sērija piedāvā dažādu juristu pieredzes stāstus par viņu ceļu pretī lasīšanai un rakstniecībai. Tā ir dzeja, stāsti un romāni dažādos žanros, kur katrs atradis savu radošo piepildījumu. Arī šie pieredzes stāsti “Jurista Vārdā” paši par sevi ir aizraujoša lasāmviela, ļaujot ieraudzīt mūsu kolēģus un laikabiedrus juristus ar citām acīm. Tik dažādas pieredzes, bet tām visām ir kas vienojošs – ceļš pretī rakstniecībai ir sācies ar lasīšanu. Tāpēc – atrodiet laiku lasīt, un tas jūs var ieraut neticamos piedzīvojumos un dzīves pavērsienos! Arī jurisprudencē.