Šī raksta mērķis ir izvērtēt piegādātājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz tiem publiskajiem iepirkumiem, kas ir zem Eiropas Savienības līgumcenu robežvērtībām pēc Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) reformas,1 to efektivitāti un atbilstību Eiropas Savienības un Latvijas Augstākās tiesas Senāta judikatūrai attiecībā uz t.s. zemsliekšņa iepirkumu pārskatīšanu.
Ievads
Publisko iepirkumu reformas sākotnējais mērķis bija virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.2
Atteikšanās no nacionālajiem līgumcenu sliekšņiem, no kā piemērojamas detalizētas iepirkumu procedūras, kurās piegādātājiem ir gan iepirkuma prasību, gan arī apstrīdēšanas tiesības Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – IUB), ir viens no līdzekļiem šī mērķa sasniegšanai.
Likumprojekta pieņemšanas posmā par atteikšanos no nacionālajiem līgumcenu sliekšņiem kontekstā ar nepieciešamību tādā gadījumā nodrošināt atklātību par šādiem zemsliekšņa iepirkumiem un finanšu izlietojumu tajos un attiecīgi – šo iepirkumu pieejamību brīvai konkurencei, norisinājās viena no karstākajām diskusijām. Tā rezultātā cita starpā būvniecības iepirkumiem tomēr tika paredzēts 1 000 000 eiro slieksnis salīdzinājumā ar sākotnēji iecerēto ES slieksni, kas šobrīd ir 5 404 000 eiro.
Autores ieskatā, PIL reformas rezultātā apmēram 710 % no PIL publiskajiem iepirkumiem finansiālā izteiksmē3 būs bez efektīva tiesiskās aizsardzības mehānisma, jo, lai arī ievērojami lielāku līgumcenu robežvērtību dēļ (salīdzinot ar mazajiem iepirkumiem šobrīd) piegādātājiem paredzama lielāka interese vērsties tiesā, konkrētie PIL grozījumi rada būtiskus šķēršļus tirgus dalībniekiem efektīvi ietekmēt prasības un pieņemtos lēmumus šajos iepirkumos. Līdz ar to palielināsies citu kompetento iestāžu loma šo iepirkumu uzraudzībā (Konkurences padome, KNAB, Valsts kontrole u.c.).
Cita starpā PIL grozījumi arī sašaurina līdzšinējā ES Tiesas un Augstākās tiesas judikatūrā, kā arī Eiropas Komisijas Skaidrojošajā paziņojumā par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi, Nr. 2006/C 179/02 (turpmāk – EK Paziņojums), norādīto.
Publisko iepirkumu likuma regulējums attiecībā uz piegādātāja tiesiskās aizsardzības mehānismiem iepirkumos zem Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pirms un pēc reformas
Šobrīd PIL noteiktās iepirkumu procedūras tiek piemērotas piegādēm un pakalpojumiem no 42 000 eiro un būvdarbiem no 170 000 eiro. Savukārt piegādēm un pakalpojumiem no 10 000 līdz 41 999 eiro un būvdarbiem no 20 000 līdz 169 999 eiro tiek piemērots t.s. “mazais iepirkums” atbilstoši PIL 9. pantam, kas pēc būtības ir sašaurināts prasību kopums, salīdzinot ar PIL iepirkumu procedūrām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes