Mākslīgā intelekta izmantošanai ir liels potenciāls gan sabiedriskiem, gan ekonomiskiem ieguvumiem, un tas ir kļuvis par būtisku konkurētspējas un drošības priekšnosacījumu. Tomēr līdz ar tā plašāku pielietojumu pieaug arī riski. Mākslīgā intelekta straujā attīstība rada nopietnus izaicinājumus pamattiesību nodrošināšanai. Šos riskus var mazināt, gan veicinot sabiedrības izpratni, atbildīgu lietošanu un iesaisti, gan ar pārdomātu likumdevēja reakciju. Tomēr spiediens uz informācijas telpu turpina pieaugt, atspoguļojoties arī sabiedrības bažās, un regulatīvās iestādes ir spiestas rīkoties ātri.1
Īpaši piesardzīgi gan no sabiedrības, gan ekspertu puses tiek vērtēta mākslīgā intelekta ienākšana demokrātiskajos procesos, piemēram, vēlēšanu norisē vai politiskajā reklāmā. Tomēr, kā argumentēja Lielbritānijas Slepenā izlūkošanas dienesta vadītāja Blaisa Metreveli (Blaise Metreweli), tehnoloģijas var kalpot arī demokrātijas aizsardzībai, bet tikai tad, ja mēs iemācāmies tās prasmīgi pielietot. Tehnoloģiju pārvaldība ir jāievieš visā, ko darām: ne tikai laboratorijās, bet arī praksē, darbā un katra darbinieka domāšanā.2
Šo izaicinājumu īpaši spilgti ilustrē pieaugošie mēģinājumi ar mākslīgā intelekta palīdzību ietekmēt vēlēšanu norisi. Informācija, kas reiz bija vienojoša spēka avots, arvien vairāk tiek izmantota kā ierocis.3 Reaģējot uz šo apdraudējumu, valstu likumdevēji ievieš regulējumu, kas nosaka mākslīgā intelekta izmantošanas robežas vēlēšanu un pirmsvēlēšanu periodā, kā arī paredz atbildību par šo normu pārkāpumiem.
Šajā rakstā vispirms tiks aplūkoti veidi, kā mākslīgā intelekta sistēmas var apdraudēt godīgu vēlēšanu norisi. Pēc tam tiks analizēts gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu, gan citu valstu ieviestais regulējums, kura mērķis ir mazināt šo ietekmi, lai visbeidzot nonāktu pie secinājumiem par to, kā likumdevēji rod līdzsvaru starp brīvu un neatkarīgu vēlēšanu nodrošināšanu un tehnoloģiju radīto apdraudējumu novēršanu. Vienlaikus jānovērtē arī praktiskās problēmas saistībā ar centieniem ieviestajiem likuma grozījumiem nodrošināt efektīvu izpildi.
Mākslīgā intelekta radītie draudi godīgu vēlēšanu norisei
Mākslīgā intelekta boti var apdraudēt godīgu vēlēšanu norisi vairākos veidos, izmantojot informācijas manipulācijas metodes. Tas galvenokārt izpaužas kā manipulācija ar informāciju, mērķējot tieši uz pirmsvēlēšanu laika īso posmu, kur tiek pieņemti neatgriezeniski lēmumi un kuros nepatiesas informācijas izplatīšanai tādēļ var būt neatgriezeniskas sekas.4 Turpmāk tiks izklāstīti visbiežāk sastopamie veidi, kā mākslīgais intelekts tiek izmantots vēlēšanu kontekstā.
Pirmkārt, tas var kalpot kā rīks dezinformācijas izplatīšanai. Mākslīgā intelekta boti var ātri un masveidā izplatīt viltus ziņas, manipulēt ar faktiem, kas izkropļo kandidātu reputāciju vai ietekmē vēlētāju uzskatus. Tās var būt, piemēram, viltus ziņas par kandidātu vai korupcijas skandāliem, mākslīgā intelekta radīti viltoti video vai audio ieraksti (dziļviltojumi), kas kandidātus attēlo negatīvā gaismā, automātiska viltus kontu izveidošana sociālajos medijos, lai izplatītu dezinformāciju.5
Otrkārt, mākslīgo intelektu var izmantot, manipulējot ar vēlētājiem. Mākslīgā intelekta boti var izmantot personificētu komunikāciju ar mērķi ietekmēt vēlētāju lēmumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes