ŽURNĀLS

Demokrātiskas un tiesiskas valsts kvalitāti nenosaka vien tās likumu saturs. To nosaka arī tas, kā valsts ikdienā izturas pret cilvēku. Vai cilvēks tiek uzklausīts? Vai viņš saņem saprotamu skaidrojumu? Vai viņš var paļauties, ka valsts rīkosies ...

Sagaidot 15. Saeimas vēlēšanas un ņemot vērā bažas par riskiem, ko šim pašam būtiskākajam demokrātiskajam procesam varētu radīt dažādi apdraudējumi, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija aptaujāja valsts un administratīvo tiesību zinātniekus un ...

Mākslīgā intelekta izmantošanai ir liels potenciāls gan sabiedriskiem, gan ekonomiskiem ieguvumiem, un tas ir kļuvis par būtisku konkurētspējas un drošības priekšnosacījumu. Tomēr līdz ar tā plašāku pielietojumu pieaug arī riski. Mākslīgā intelekta ...

Itāļu politikas zinātnieks Džovanni Sartori ir raksturojis vēlēšanu sistēmu kā visspecifiskāko manipulatīvo politikas instrumentu.1 Valstīs ar senām demokrātijas tradīcijām pret izmaiņām vēlēšanas regulējošos normatīvajos aktos tradicionāli izturas ...

Šobrīd ir pēdējais laiks sākt diskusijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas maiņu. To nevar izdarīt ne mēneša, ne gada laikā, bet šis process ir jāsāk. Jau trīsdesmit gadus mēs mokāmies ar ne īpaši derīgo proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tuvāko gadu laikā ...

Šā gada 4. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā,1 Zinātniskās darbības likumā2 un Profesionālās izglītības likumā.3 Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 1. augustā, aizsākot vairāku gadu pāreju uz jaunu akadēmiskās karjeras ...

“Jurista Vārda” 2026. gada 12. maija numurā1 publicētais Alda Lieljukša raksts “Kriminālatbildība kā galējais līdzeklis” pievēršas vairākām aktuālām Latvijas krimināltiesiskā regulējuma problēmām, t.sk. noziedzīgi iegūtu līdzekļu ...

Administratīvā pārkāpuma process bieži tiek salīdzināts ar kriminālprocesu, un populārs ir teiciens, ka administratīvā pārkāpuma process ir “mazais kriminālprocess”. Šī raksta mērķis ir apkopot fundamentālās atšķirības starp kriminālprocesu un ...

Pēc šķīrējtiesu regulējuma reformas Latvijā būtiski paplašinājās valsts tiesu kontrole pār šķīrējtiesas procesu. Šajā rakstā analizēts, kā jaunais tiesiskais ietvars darbojas praksē, vienlaikus identificējot arī vēl neatrisinātus jautājumus, kas ...

2026. gada aprīlī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2026/799, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus1 (turpmāk – Direktīva), iezīmējot būtisku soli maksātnespējas tiesību attīstībā Eiropas Savienībā.  ...