ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

“Jurista Vārds”: dabīgā intelekta produkts
Dina Gailīte
Žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore 

Septembra nogalē Rīgā pulcējās Latvijas juristi, lai saprastu, kā savā darbā izmantot mākslīgā intelekta (MI) rīkus, un vienlaikus arī dikutētu par ietekmi, ko uz jurista profesiju atstās šī tehnoloģiskā inovācija. Tai skaitā, uzdodot sev nepatīkamo jautājumu – vai MI revolūcija nenozīmē jurista profesijas beigas?

Konferences dalībnieki ne vien iepazinās ar dažādu izstrādātāju piedāvātajiem MI rīkiem, bet arī dalījās pieredzē, cits citam stāstot par klientiem, kas jurista pakalpojumus aizstāj ar MI konsultācijām, par MI ģenerētiem dokumentiem, ar kuriem tiek pārpludinātas valsts iestādes un tiesas, par MI sacerētiem “zinātniskiem” rakstiem, par MI graujošo ietekmi uz cilvēku spriestspēju utt.

Pa vidu bažīgajiem pesimistiem ieskanējās arī mierinošas balsis: MI var apkopot un analizēt milzīgus informācijas apjomus, bet tam nav sirds un morāles, kas nepieciešama taisnīguma un tiesiskuma īstenotājam; jurista profesija pastāvēs tik ilgi, kamēr cilvēks nebūs ar mieru nodot sava likteņa lemšanu “robotiem”.

Lai vai kādas būtu ar MI revolūciju saistītās jurista profesijas nākotnes izredzes, konferences dalībnieki, ar kuriem tikāmies pie “Jurista Vārda” stenda šajā pasākumā, norādīja: viņiem joprojām ir būtiski lasīt savu kolēģu – cilvēku – viedokļus par Latvijas tiesiskās sistēmas aktualitātēm, iesaistīties ar tiem diskusijās, pašiem domāt un nonākt pie saviem, nevis MI ģenerētiem secinājumiem. Visi uzrunātie arī atzina, ka cilvēkam – nevis MI rīkam – ir jāpieņem būtiski lēmumi tieslietu jomā. Acīmredzot šī iemesla dēļ atzinību guva arī žurnāla šī gada abonēšanas kampaņas moto: “Jurista Vārds” – dabīgā intelekta produkts!

Domāju, ka lielākā daļa mūsu lasītāju, tāpat kā vairums Latvijas juristu kopumā, pievienojas redakcijas ieskatam: tieši spriestspēja (spēja iegūt informāciju, saskatīt kopsakarības, izvērtēt tās savu morālo vērtību un pasaules redzējuma kontekstā, izdarīt secinājumus) ir tas, kas atšķir cilvēkus no pārējām dzīvām būtnēm. Zaudējot spēju patstāvīgi domāt, zūd cilvēka autonomija un spēja patstāvīgi rīkoties.

“Jurista Vārda” redakcija ir sajūsmā par saviem autoriem un lasītājiem, kuri joprojām grib paši domāt, rakstīt, lasīt. Mākslīgajam intelektam neizbēgami aizvien vairāk iespiežoties mūsu dzīvē (un nenoliedzot tā piedāvātās ērtības!), cilvēkam vienmēr ir jāsaglabā galavārds. Citējot kriminālo autoritāti Blumbergu no trillera “Dubultslazds”: “Lēmumu pieņemšu es pats!”

Lai savus lēmumus arī nākotnē mēs pieņemtu paši, turpināsim lasīt un rakstīt “Jurista Vārdam”. Oktobrī žurnālu nākamajm gadam iespējams abonēt par īpaši izdevīgu cenu – tā mūsu abonentiem ir iespēja jau šobrīd pieņemt labu lēmumu!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. “Jurista Vārds”: dabīgā intelekta produkts. Jurista Vārds, 13.10.2026., Nr. 10 (1428), 1. lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS