ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Mg. iur.
Zigmunds Dundurs
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis 

Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie kritēriji tiek piemēroti konkrētajos lēmumos.

Ievads

Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu ir divu tiesas instanču process, kurā tiesai jāizlemj jautājums, vai manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tiesas process noris divās tiesu instancēs – rajona (pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā un apgabaltiesā kā otrās instances tiesā, kuras lēmums nav pārsūdzams.

Būtiska nozīme tiesas procesā ir pierādījumu iesniegšanai un to novērtēšanai. Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas procesā iesaistītajām personām ir vienādas tiesības iesniegt rajona (pilsētas) tiesai jaunus pierādījumus. Tādējādi vispārējā kārtībā pierādījumu iesniegšana paredzēta tikai pirmās instances tiesā, kurai šie pierādījumi jānovērtē.

Vienlaikus praksē mēdz būt gadījumi, kad pierādījumi kļūst pieejami tikai pēc pirmās instances tiesas lēmuma pieņemšanas. Šādus gadījumus regulē Kriminālprocesa likuma 631. panta piektā daļa, kas paredz apgabaltiesas tiesības atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nodot materiālus jaunai izskatīšanai, ja procesā iesaistītā persona iesniegusi pierādījumus, kurus objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams iesniegt pirmās instances tiesai.

Šī regulējuma piemērošanā praksē rodas jautājumi par objektīvo iemeslu saturu, jaunā pierādījuma nozīmi lietas pareizai izlemšanai un apstākļiem, kuros pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā pamato lietas materiālu nodošanu jaunai izskatīšanai, nevis jautājuma izlemšanu apgabaltiesā pēc būtības.

Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie kritēriji tiek piemēroti konkrētajos lēmumos.

Rakstā analizēti 96 lēmumi procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, kas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemti laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. jūlijam. No tiem konstatēti deviņi gadījumi, kuros pirmās instances tiesas lēmums atcelts un materiāli nodoti jaunai izskatīšanai, un septiņos no šiem procesiem nozīme bija Kriminālprocesa likuma 631. panta piektajā daļā paredzētajam regulējumam par jaunu pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā.

 

1. Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā un lietas nodošana jaunai izskatīšanai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu

1.1. Apgabaltiesas kompetence Kriminālprocesa likuma 631. panta izpratnē

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu apgabaltiesa izskata sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas lēmumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 631.

SAISTĪTIE RESURSI
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Baiba Lielkalne
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas kontroles dienesta transformācija
Maksātnespējas kontroles dienesta pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tika izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”. Tās izveides mērķis bija nodrošināt likumīgu, efektīvu un pārskatāmu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības ...
AUTORU KATALOGS